Ikšķile var lepoties ar nozīmīgu vēsturisko mantojumu – tā ir pirmā vieta Baltijā, kur celta mūra baznīca.
Krusta karu laikmetā šeit darbojās misionārs un bīskaps Meinards. Šodien Ikšķiles evaņģēliski luteriskā Sv. Meinarda baznīca apvieno gan ikšķiliešus, gan kaimiņu novadu iedzīvotājus, kuriem dievnams ir nozīmīga pulcēšanās vieta. "Cilvēki baznīcu neapmeklē tikai tādēļ vien, lai piedalītos dievkalpojumā. Viņi šurp nāk, lai rastu līdzsvaru, mieru un iepriecinājumu, kas šajā sarežģītajā laikā nepieciešams ikvienam," saka mācītājs Dzintars Laugalis.
Ikšķiles vecā baznīca daudzajos gadu simtos, kad tā darbojās, kopš viduslaikiem piedzīvojusi dažādus laikus un nozīmīgas pārmaiņas – vairākkārt cietusi gan no krievu karapūļiem, gan dabas stihijas – plūdiem. Pirmajā pasaules karā 1915. gadā tikusi vāciešu sašauta. Pēc kara postījumiem Pieminekļu valde pieprasīja, lai vecās baznīcas ēka tiktu atjaunota senajā veidolā, ko draudze līdzekļu trūkuma dēļ nespēja izdarīt, tādēļ tika pieņemts lēmums celt jaunu baznīcu pilsētas centrā. Jaunās ēkas pamatakmens tika ielikts 1931. gadā, savukārt celtniecība noslēdzās 1933. gadā. "Vienam no Ikšķiles saimniekiem pat nācās ieķīlāt saimniecību, lai celtniecības darbus varētu sekmīgi pabeigt," zina teikt Dz. Laugalis. Īpašu un pat nedaudz novatorisku jaunuzcelto baznīcu padarījušas VEF rūpnīcā izgatavotās elektriskās ērģeles – vienas no pirmajām šāda veida ērģelēm Latvijā, kā arī liela un skaista altārglezna, ko gleznojis ikšķilietis Jānis Kuga, – sešus metrus augsta un trīs metrus plata, kurā attēlotajiem Kristus sekotājiem ir Ikšķiles iedzīvotāju sejas. "Tā kā neesam atjaunojuši baznīcu tās vecajā izskatā (šobrīd tai ir divi stāvi – aut.), pagaidām altārgleznai vietas pietrūkst. Toreiz draudzei nepietika līdzekļu visu padomju laikā iebūvēto stāvu nojaukšanai, tādējādi zem viena jumta izvietotas vairākas telpas – gan galvenā telpa, kurā notiek dievkalpojumi, gan telpa, kas piemērota izstādēm, koncertiem," stāsta mācītājs. Šāds dievnams draudzei ir ērts un labi izmantojams. Regulāri notiek mākslas izstādes un koncerti.
Ikšķiles draudzē ir ap 470 draudzes locekļu. Sevišķi strauji viņu skaits pieaudzis beidzamajos desmit gados. "Jebkurai draudzei ir svarīgi radīt labvēlīgu un patīkamu vidi. Mūsu baznīca ir gaiša, silta, un cilvēkiem ir patīkami šeit būt. Mācām, ka baznīca ir pasaulē, bet nav no pasaules. Kad cilvēks dodas uz baznīcu sastapt Dievu, viņš saskaras ar to, kas nav no šīs pasaules, bet tajā pašā laikā vēlas justies labi, tāpat kā dzīvojot šajā pasaulē," skaidro Dz. Laugalis. Pateicoties māsu draudzēm un iepriekšējo mācītāju pūlēm, ikvienam pieejama bibliotēka ar plašu literatūras klāstu.
Draudze kalpo ne tikai kā vieta, kur rast mieru un patvērumu, bet arī kā palīgs tiem, kuriem klājas grūti, jo aktīvi iesaistās sabiedriskajās un sociālajās aktivitātēs. "Primāri kalpojam mūsu draudzes locekļiem, kurus piemeklējušas dažādas grūtības," norāda mācītājs. Ikšķiles draudzē ir diakonija, kas nodarbojas ar labdarību, piemēram, Ziemassvētkos un citos svētkos tiek rīkota labdarības loterija, kuras ietvaros ikviens cilvēks, kurš apmeklē dievkalpojumu, atnes ziedojumu. Ar saziedoto pietiek, lai gandrīz visu gadu varētu sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpat realizēti arī vairāki Eiropas fondu atbalstīti projekti, piemēram, ierīkots paceļams invalīdu krēsls, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai smagu slimību atvieglotu nokļūšanu baznīcas otrajā stāvā. Savukārt rudenī plānots uzsākt darbu ar laulātiem pāriem. "Šī ideja – īpaši kursi precētiem pāriem – aizgūta no Anglijas, kur guvusi labus panākumus. Laulāto kurss varētu dot iespēju labāk izprast tik dažādās attiecību metamorfozes un sarežģījumus, kā arī mudināt aizdomāties par veidiem, kā atjaunot savu mīlestību," stāsta Dz. Laugalis.
