Preiļu deputāte pārmet pašvaldības uzņēmumam nesaimnieciskumu un pārkāpumus lietvedībā

Preiļu novada domes deputāte, kādreizējā pašvaldības vadītāja Maruta Plivda (Latgales partija/JV), kura ir arī "Preiļu saimnieka" lietvedības revīzijas komisijas locekle, šim pašvaldības uzņēmumam pārmet nesaimnieciskumu un pārkāpumus lietvedībā, kuru dēļ, viņasprāt, no kapitāldaļu pārvaldīšanas būtu jāatbrīvo pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis, turpretim izpilddirektors pārmetumus kategoriski noraida.

Pagājušajā nedēļā Plivda domes sēdē iepazīstināja deputātus ar "Preiļu saimnieka" revīzijas komisijas ziņojumu, pavēstot, ka kapitālsabiedrība nav pildījusi domes deputātu lēmumu un uzņēmumā nav veikts ne juridiskais, ne finanšu audits. Esot tikai zvērinātu revidentu atzinums pie gada pārskata, kas ir obligāta prasība, iesniedzot katra gada pārskatu. Viņa pārmeta uzņēmuma vadībai neatsaucību revīzijas komisijas darbā un pat zināmu tās darba sabotēšanu, neļaujot kopēt dokumentus, kā dēļ datus nācies pārrakstīt ar roku. Valdes locekle Līga Bruzgule revīzijas komisijai arī neesot devusi iespēju iepazīties ar visiem pieprasītajiem uzņēmuma dokumentiem.

Pašvaldības izpilddirektors Zīmelis sarunā ar aģentūru LETA visas Plivdas paustās apsūdzības noliedza. "Ir zināma kārtība, kas attiecas uz jebkuru personu, kas pieprasa informāciju par uzņēmumu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Bruzgule veica darbības, lai varētu izsniegt šos dokumentus. "Preiļu saimniekam" notiek tiesvedība ar "Preiļu siltumu", un ir jāsaprot, ka cilvēki, kas pieprasa šo informāciju, tiešā vai netiešā veidā ir saistīti ar "[Preiļu] siltumu"," teica Zīmelis. Komisijas locekļiem prasīts arī parakstīties, ka šī informācija netiks izpausta trešajām personām.

Zīmelis uzskata, ka revīzijas komisija neesot veikusi darbu pēc būtības, lai gan viņa rīcībā gan vēl neesot pilns komisijas ziņojums. Neesot veikts to darbību izvērtējums, kas tiek pildītas, lai sakārtotu uzņēmuma darbu. Līdz ar to komisijas darbs esot jāatjauno, iespējams, citā sastāvā.

Pašvaldības izpilddirektors pauda, ka stāstam par "Preiļu siltumu" ir sena priekšvēsture. Līgums slēgts 2013.gadā, un bijis trīspusējs - starp pašvaldību, "Preiļu siltumu" un "Preiļu saimnieku". Izpilddirektors sacīja, ka viņam nav saprotama pašvaldības loma šai līgumā. Līgumā pašvaldība "parakstījusies" uz fiksētu siltuma daudzumu par fiksētu cenu, ko tā iepirks no šī uzņēmēja.

Tolaik "Preiļu saimnieka" jauda pārsniegusi nepieciešamo, līdz ar to šāds līgums pašvaldībai neesot bijis nepieciešams, un Zīmeļa ieskatā,tas ir bijis "cilvēku izdomāts biznesa projekts". Pagājušajā gadā, kad sākusi pieaugt šķeldas cena, "Preiļu siltums" izvēlējies šo līgumu neturpināt - septembrī no uzņēmuma saņemts paziņojums, ka tas atkāpjas no līguma.

Deputāte Plivda uzņēmumam pārmet, ka 2023.gada janvārī kā kurināmais izmantota gāze, un tas nozīmējot, ka zaudējumi būs redzami 2023.gada pārskatā. Izpilddirektors "labi zina, kādu mērķu vadīts," viņš lika kurināt ar gāzi, apgalvoja Plivda.

Izpilddirektors gan šo apgalvojumu nosauca par "pilnīgām muļķībām". Pēc viņa teiktā, nav bijusi neviena apkures sezona, kad "Preiļu saimnieks" nebūtu izmantojis apkurei gāzi. "Preiļu siltuma" lauztā līguma dēļ bijis nepieciešams izmantot gāzi lielākā apjomā, nekā tas darīts iepriekš.

Gan 2022.gadā, gan 2023.gadā "Preiļu saimnieks" strādā ar zaudējumiem, jo pieņemtais apkures tarifs nesedz izmaksas. Kā liecina "Firmas.lv" dati, pašvaldības uzņēmums 2021.gadā strādājis ar 0,22 miljonu, bet 2022.gadā - jau ar 1,06 miljonu eiro zaudējumiem.

Zīmelis paskaidroja, ka 2022.gadā uzņēmumam zaudējumi radušies gan gāzes cenu straujā kāpuma dēļ, gan arī lauztā līguma dēļ. Līgums lauzts jau pēc siltuma tarifu apstiprināšanas, kas turklāt esot bijis pats zemākais Latvijā - 54,23 eiro par megavatstundu. Tarifa apstiprināšana esot ilgs process, kas balstīts uz iepriekšējā kalendārā gada datiem, tādēļ to vairs neesot bijis iespējams operatīvi mainīt.

Lauztā līguma dēļ uzņēmumam bijušas arī nepieciešamas papildu jaudas, tādēļ "Preiļu saimnieks" iegādājies pārvietojamo katlu māju. Saskaņā ar domes sēdes protokolu 2022.gada 6.septembrī "Preiļu saimnieka" veiktajā tirgus izpētē iegūtie dati apstiprina, ka pārvietojamās katlu mājas cena ir 270 000 līdz 300 000 eiro.

Plivda uzskata, deputāti tikuši maldināti, jo iepirkums vai cenu aptauja neesot veikta - Ivars Indriksons, kas šai laikā bija valdes priekšsēdētājs, neesot varējis komisijai uzrādīt iepirkumu, tikai saraksti savā personīgajā e-pastā ar pārvietojamās katlu mājas piegādātājiem.

Taču izpilddirektors apstrīdēja viņas teikto, nosaucot vairākus uzņēmumus, kuru pārstāvji viesojušies Preiļos, lai izvērtētu apstākļus un izteiktu savus piedāvājumus. Viņš ieteica deputātei vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, ja viņai esot aizdomas par kādu negodprātīgu rīcību.

Pārvietojamā katlumāja bijusi paredzēta kā īstermiņa risinājums. Uzņēmums šogad pavasarī informēja, ka ilgtermiņa risinājums būs jaunas, energoefektīvas katlumājas būvniecība Celtnieku ielā. Taču 2023.gada februārī izsludinātais iepirkums par jaunas katlu mājas būvniecību pārtraukts, pamatojot to ar vienīgā pretendenta piedāvāto pārāk augsto cenu.

Zīmelis skaidro, ka plāns par jaunas katlu mājas būvi nav atmests, tikai atlikts - tas tikšot katrā ziņā īstenots. Viņš domā, ka šogad piedāvātā pārāk augstā cena bijusi saistīta ar prasību katlu māju izbūvēt ļoti īsā laikā, lai iekļautos Eiropas Savienības projektā noteiktā finansējuma termiņos. Pašvaldības izpilddirektors informēja, ka tagad ir pasūtīta tehniskā pamatojuma izstrāde, "cerot, ka šis būs neatkarīgs ziņojums" pašvaldības un iedzīvotāju interesēs.

SIA "Preiļu siltums" uz īpašumtiesību pamata pieder Līgai Reisonei un Lienei Fricsonei, liecina "Firmas.lv" dati. Uzņēmuma apgrozījums 2022.gadā bija 0,5 miljoni eiro, bet zaudējumi - 0,21 miljons eiro.