"Šis ir tas gads, kad bija tā iespaidīgi”, Kolkasrags zaudējis gandrīz hektāru zemes

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Kolkasrags ir viena no erozijas skartākajām vietām Latvijā, taču atšķirībā no pārējās piekrastes Kolkā erozija ir viļņveidīga – jūra mēdz krastu atdot arī atpakaļ. Pēc gandrīz 15 gadu pārtraukuma Kolkasraga apsaimniekotājs nolēma teritoriju izmērīt. Secināts, ka visvairāk zemes zaudēts Mazjūras jeb Rīgas jūras līča pusē, ziņo portāls "ReTV".

Pēdējo reizi Kolkas rags mērīts 2008. gadā. Toreiz secināts, ka no 14 hektāriem zaudēti trīs, kas tobrīd bija iespaidīgs zaudējums. Raga nepārtrauktās mainības dēļ vairākus gadus SIA “Kolkasrags” teritoriju nebija mērījis. SIA “Kolkasrags” direktors Jānis Dambītis saka: “Vienu brīdi bija tā, ka kādus piecus gadus tas nāca, protams, tuvāk, bet ļoti vienmērīgi un minimāli. Šis ir tas gads, kad bija tā iespaidīgi.”

Pēc pēdējām šīs ziemas vētrām Jānim Dambītim bija sajūta, ka atkal zaudēts vismaz hektārs. Šoreiz unikālo dabas objektu mērīja SIA “Ventspils mērnieks”. “Mērīšanai tiek izmantots stacionārs GPS uztvērējs, kas mērīs reālā laikā. Attiecīgi tiek izveidots jauns darbs. Tiek ierakstīts nosaukums, kur mēs atrodamies un ko mēs mēram,” stāsta Edgars Ūdris, sertificēts mērnieks.

Process ilgst vien dažas stundas. Mērījums tiek veikts, ejot gar viļņu nograuztā krasta malu. Edgars Ūdris: “Tā kā jūras krastā jau nav tik daudz palikušu koku, tad ir iespējams arī vienam pašam to nomērīt. Ja būtu lielāks apaugums, tad, protams, ir citas metodes, un jāizmanto ir arī pārinieks.”

Šogad rezultāts liecina, ka zaudēti 0,63 hektāri. Gan mērnieks, gan Kolkasraga apsaimniekotājs atzīst, ka varbūt jūra atgūst to, ko vēsturiski zaudējusi. “Ja mēs skatāmies 10 000 gadus atpakaļ, jūra bija tur, kur Slīteres zilie kalni. Tas viss uzģenerējas, tagad tā jūra nāk tuvāk,” uzsver Jānis Dambītis.

Šobrīd SIA “Kolkasrags” zemesgrāmatā reģistrēti 11 hektāri. Pēc jaunā mērījuma, visticamāk, izmaiņas netiks veiktas, jo nekustamā īpašuma nodokli tas mainītu minimāli. Jānis Dambītis: “Būtiski, man liekas, ir tas, ka ir svarīgi šo visu fiksēt, lai laika nogrieznī redzam, kādas izmaiņas ir notikušas un kā tas viss mainās. Rags jau ir unikāls ar to, ka mūžam ir mainīgs un ka divreiz vienādu ragu redzēt nav iespējams. Pašlaik ir tā unikālā situācija, ka Lieljūras pusē ir izveidojies stāvkrasts.”

Stāvkrasta dēļ Kolkasragā nācies izveidot jaunu tūrisma infrastruktūru - kāpnes un takas -, lai iedzīvotāji Latvijas kartes spici tagad vispār varētu sasniegt. Ja krasta noskalošana turpināsies šādā tempā, Jānis Dambītis prognozē, ka pēc desmit gadiem kafejnīca, kas šobrīd slēpjas priedēs, jau būs ar atvērtu skatu uz jūru.