“Bloomberg” modelējis Krievijas iespējamo uzbrukumu NATO valstīm, tajā skaitā Latvijai

© Ekrānuzņēmums

Krievijas iebrukums NATO varētu sākties ar Baltiju, taču Krievijas triecieni varētu tikt vērsti arī pret mērķiem ārpus bijušās Padomju Savienības, raksta "Bloomberg".

Krievijas iebrukums varētu sākties ar iestudētu incidentu vai hibrīduzbrukumu. Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzskata, ka Krievija varētu izdomāt ieganstu, lai, piemēram, apturētu vilcienu, kas kursē no Maskavas uz Kaļiņingradu caur Lietuvu, un pēc tam, aizbildinoties ar "savu pilsoņu aizsardzību", mēģinātu ievest karaspēku, viņu citēja "Bloomberg".

Krievija varētu arī uzbrukt Igaunijai un Latvijai, izvietot floti Baltijas jūrā un pārtraukt sauszemes sakarus starp Baltijas valstīm un Poliju Suvalku koridorā, ziņo "Bloomberg".

Šajā gadījumā, kā raksta aģentūra, Baltijas valstis varētu iedarbināt NATO līguma 5. pantu (kolektīvā aizsardzība), pēc kura sāksies pretuzbrukums Krievijai un, iespējams, arī Baltkrievijai. Pat ja NATO nereaģēs kolektīvi no visu valstu puses, kaimiņvalstis Eiropā, visticamāk, sūtīs palīdzību un reaģēs uz Krievijas militārajiem spēkiem, norāda "Bloomberg". Krievija, visticamāk, atbildēs, uzbrūkot Eiropas militārajām bāzēm un kritiskajai infrastruktūrai, tostarp mērķiem lielākajās pilsētās, norādīja aģentūra. Aģentūras kartē kā iespējamie mērķi bija norādītas Vācija, Polija, Zviedrija un Somija. Šajā gadījumā zaudējumi būs milzīgi, raksta "Bloomberg". Tiks slēgtas galvenās ostas, pārtraukta tirdzniecība Baltijas jūrā, sabruks tirgi. Krievija un Baltijas valstis, visticamāk, veiks hibrīdoperācijas, tostarp pret valstu enerģētikas infrastruktūru un zemūdens kabeļiem.

Pasaulē

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite trešdien paziņoja, ka Amerikas Savienotās Valstis ir apņēmības pilnas ievērot alianses savstarpējās aizsardzības klauzulu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka pastāv vairākas NATO kolektīvās aizsardzības klauzulas interpretācijas.