Pedagogi par plānoto darba algu būs jāinformē mēnesi pirms kārtējā mācību gada sākuma

Turpmāk izglītības iestādes vadītājiem būs pienākums pedagogus savlaicīgi informēt par darba algu, informāciju par algu sniedzot ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kārtējā mācību gada sākuma. To paredz šodien, 25.jūnijā valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi.

Pedagogu darba samaksas nosacījumu grozījumi nodrošina Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu pedagogu darba samaksas vienlīdzīgā pieejā, pedagogu savlaicīga informēšana par darba algu kārtējā mācību gadā, ievērojot Darba likuma normas.

Lai ievērotu vienlīdzības principu ar pedagogiem noteikto, arī izglītības iestāžu vadītājiem varēs piemērot nosacījumu, ka dibinātājs vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem apstiprinātā valsts budžeta finansējuma ietvaros varēs noteikt līdz 60 procentiem augstāku mēneša darba algas likmi par noteikumos noteikto iepriekš minēto amatu zemāko mēneša darba algas likmi.

Izglītības iestādēm viena mācību gada laikā būs iespēja izvērtēt visu pedagogu slodzes un, attiecīgi plānojot darbu no 2027.gada 1.septembra, lai izglītības iestāžu direktoru un viņu vietnieku, struktūrvienību vadītāju, izglītības metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pirmsskolas izglītības metodiķu darba slodzi iekļaut normālā darba laika ietvarā.

IZM ieskatā, pieņemtie grozījumi nodrošinās "sistēmisku un vienlīdzīgu" pieeju pedagogu atalgojuma noteikšanā. Taču vairākas izglītības nozares organizācijas šos grozījumus nav atbalstījušas, izsakot bažas par vakanču aizpildīšanu. Pašvaldības savukārt uzskata, ka laicīga informēšana par atalgojuma un slodzes izmaiņām būs iespējama tikai pēc jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanas, jo esošajā modelī "nauda seko skolēnam" tas nav realizējams.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga valdības sēdē pauda gandarījumu, ka beidzot pieņemtas izmaiņas, par kuru nepieciešamību arodbiedrība bija norādījusi vairākus gadus.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka apstiprinātajā grozījumu redakcijā vairs nav paredzēta 10% piemaksa izglītības iestāžu administrācijai par to, ka izglītības iestādē tiek īstenotas speciālās izglītības klases.

"Tas motivētu administrāciju veicināt iekļaujošu izglītību, jo tur ir papildu slogs - personāls, infrastruktūra, dokumenti, mācību līdzekļi. Tas ir nesalīdzināmi citādāk nekā, ja nav šo speciālās izglītības klašu," sprieda Vanaga.

Saglabāt piemaksas līdz jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai aicināja arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tās pārstāve Ināra Dundure valdības sēdē norādīja uz Somijas pieredzi, kur, samazinot speciālās izglītības iestāžu skaitu, tiek veidotas speciālās klases vispārizglītojošās skolās, lai bērni ar īpašām vajadzībām varētu piedalīties skolas dzīvē un vienlaikus tiktu nodrošināta viņu labbūtība.

IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere norādīja, ka piemaksas saglabāšana nozīmētu nepieciešamību izvērtēt papildu finansējuma piešķiršanu. Viņa norādīja, ka pašlaik pašvaldībām un izglītības iestādēm no administrācijai paredzētās mērķdotācijas 15% ietvaros šo finansējumu būtu iespējams rast. Sarežģītāka situācija ir pirmsskolās, kur vadītāju atalgojums tiek segts no pašvaldību budžeta, līdz ar to piemaksas nodrošināšana radītu papildu slogu pašvaldībām.

Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka, virzot grozījumus saskaņošanai, vēl nebija vienošanās par modeļa "Programma skolā" konkrētu ieviešanas gaitu. Sākotnēji bija paredzēts piemaksu segšanai izmantot netarificēto mērķdotācijas atlikumu, taču šādu ieceri neatbalstīja Finanšu ministrija, jo šo līdzekļu novirzīšana paredzēta jaunā modeļa pakāpeniskai ieviešanai no septembra.

Tas neliedz pašvaldībām piešķirt piemaksas pirmsskolas izglītības iestādēm ar speciālās izglītības grupām, jo izglītības iestāžu vadītāju atalgojumu nosaka tās dibinātājs, uzsver IZM. Valdības sēdes laikā puses vienojās, ka pašvaldībām būs tiesības piešķirt 10% piemaksu esošās mērķdotācijas ietvaros.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Rihards Blese valdības sēdē norādīja, ka virsstundu ierobežošana skolu direktoriem var radīt riskus STEM priekšmetu nodrošinājumam, jo tieši šajos mācību priekšmetos direktori nereti aizvieto trūkstošos pedagogus.

Viņš aicināja par gadu pagarināt pārejas periodu, kam konceptuāli neiebilda izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV). Vienlaikus politiķe uzsvēra, ka "Programma skolā" reformai "tehniski vajadzētu risināt skolotāju pieejamību". Priekšlikumu atbalstīja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).