Labvēlīgas notikumu attīstības gadījumā Latvijas un Krievijas robežas iezīmēšana dabā varētu sākties nākamgad pavasarī, prognozēja šodien Daugavpilī notikušās pirmās Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas sēdes dalībnieki.
Cik ilgi varētu vilkties šis process, komisijas dalībnieki pateikt gan nemācēja. Patlaban ir skaidrs, ka nebūšot ne gads un ne divi, bet gan ilgāks laika sprīdis. Piemēram, Latvijas-Lietuvas un Latvijas-Baltkrievijas robežas nospraušana dabā ilgusi attiecīgi sešus un desmit gadus.
Komisijas Latvijas puses priekšsēdētājs, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Ints Upmacis pauda gandarījumu par to, ka Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas pirmā sēde beidzot ir notikusi. Ceļš uz to esot bijis pietiekami ilgs - kopš 1992.gada, daudz laika esot prasījusi starpvalstu robežlīguma parakstīšana.
Apkopojot šodienas veikumu, Upmacis secināja, ka komisijas darbs bijis ražīgs un aizritējis draudzīgā gaisotnē - kopējos vilcienos izdevies saskaņot demarkācijas komisijas nolikumu, pārrunāts arī komisijas darbības mehānisms un citi jautājumi.
Upmača teiktajam piekrita arī komisijas Krievijas puses priekšsēdētājs, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Aleksejs Obuhovs. Viņš uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas robežas iezīmēšanai dabā šodien ir ielikts labs sākums.
Tā kā starpvalstu robežas iezīmēšana dabā prasa nopietnu darbu un ir ilgstošs process, lai darbs noritētu raiti un robeža tiktu iezīmēta precīzi, komisijas darbā iesaistīti visdažādākie speciālisti, ieskaitot kartogrāfus, topogrāfus un diplomātus. Komisijas nolikuma apstiprināšanai sekos instrukcijas izstrāde, kurai jāreglamentē robežstabu ierakšanas kārtība.
Lai arī Latvijas un Krievijas robeža mēroga ziņā nav, piemēram, robeža starp Krieviju un Ķīnu, kur tā vietām iet pa kalnu grēdu virsotnēm 6 līdz 7 kilometru augstumā, arī šīs robežas nospraušanā dabā varētu nākties saskarties ar problēmām, prognozēja komisijas locekļi. Par sarežģītākajiem posmiem Latvijas un Krievijas robežas nospraušanai dabā varētu kļūt purvu teritorijas. Par to liecinot arī pieredze Latvijas un Lietuvas starpvalstu robežas nospraušanā, kad robežas iezīmēšanai purvos ierasto betona stabu vietā nācies izmantot koka stabus, jo betona stabi purvā vienkārši grimuši.
Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisija ir izveidota saskaņā ar līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu 5.pantu, kas paredz, ka puses pēc paritātes principa izveido kopīgu demarkācijas komisiju. Komisijas uzdevums ir apzīmēt dabā Latvijas un Krievijas valsts robežu.
Latvijas un Krievijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu tika parakstīts 2007.gada 27.martā Maskavā un stājās spēkā 2007.gada 18.decembrī, pusēm apmainoties ar ratifikācijas rakstiem