Par nelikumībām Staļģenē ierosināta krimināllieta

© f64

Staļģenes iedzīvotāju cīniņš turpinās – policija par iespējamām nelikumībām ierosinājusi krimināllietu, bet Jelgavas novada dome atcēlusi iepriekš Jaunsvirlaukas pagasta padomes pieņemto lēmumu par zemes piešķiršanu namu apsaimniekotājfirmai Vedgas. Tieši pamatojoties uz šo pagasta lēmumu, firma vēlas iegūt savā īpašumā visas sešas daudzdzīvokļu mājas.

Sešu Staļģenes daudzdzīvokļu māju iemītnieki sacēlušies pret namu apsaimniekotāju Vedgas, kurš neizskaidrojamā un, iespējams, nelikumīgā, ceļā ieguvis ne tikai tiesības iekasēt īres naudu, bet uzskata, ka ir šo namu īpašnieks. Oficiāli mājas nevienam nepieder. Tās celtas padomju laikos kā agrofirmas Staļģene mājas kolhoza strādniekiem.

Cerības uz novadu

Problēmas risināšana sākusi virzīties uz priekšu, līdz ar Jelgavas novada domes iesaistīšanos, jo, kā Neatkarīgajai atzīst staļģenieši, novada dome ir vienīgā, kas uzklausījusi cilvēkus.

Jelgavas novada domes jurists Dzintars Lagzdiņš atzīst, ka šāda situācija veidojusies ilgu gadu garumā un neviens iedzīvotāju problēmas nav risinājis. Pirms novada izveides Staļģenes vietējā vara bija Jaunsvirlaukas pagasta padome. "Iedzīvotāji mums iesniedza vairākas sūdzības, kuras bija saistītas ar māju katastrofālo situāciju – rudenī burtiski lietusūdens lija uz galvas, bet, vēršoties pie apsaimniekotāja, cilvēki palīdzību nesaņēma," stāsta jurists.

Sākas represijas

Šāgada maijā iedzīvotāji sasauca pilnsapulci, lai lūgtu Jelgavas novada domi pārņemt māju īpašumtiesību jautājumus. Ar balsu vairākumu iedzīvotāji nolēma atteikties no Vedgas. Dz. Lagzdiņš apliecina, ka uzreiz pēc tam dome sāka kārtot dokumentus, lai veiktu visas nepieciešamās darbības māju pārņemšanai: "Faktiski jau Vedgas visu laiku bija tikai kā starpnieki, saņēma naudu, īri paturēja sev, bet pārējo – par ūdeni, kanalizāciju – maksāja tālāk Staļģenes komunālajam dienestam – novada domes 100 procentu kapitālsabiedrībai."

Pēc iedzīvotāju pilnsapulces pret cilvēkiem sākušās represijas, kā arī saņemti draudi par izlikšanu, ja iedzīvotāji klausīsies novada domes teiktajā. Neatkarīgās rīcībā ir arī vienas šādas vēstules kopija, kurā Vedgas brīdina dzīvokļa īrnieci nemaksāt īri citiem, jo novada domes lēmumi esot nelikumīgi. Pēc šiem incidentiem novada dome ieradās Staļģenē uz sapulci, kur piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku. "Diemžēl nebija neviena laba vārda par apsaimniekotāju, pat vēl vairāk... Uzzinājām pilnīgi absurdas lietas, piemēram, kā no vienas ģimenes paņemti 1000 latu – ģimene bija lūgusi (!) apsaimniekotājam atļauju ielikt jaunus koka logus, kuru izgatavošanu paši apmaksāja, apsaimniekotājs atļāva ar nosacījumu, ka tie tiks ielikti ne vēlāk kā rudenī, bet, tā kā logi tika ielikti pavasarī, par kavējumu no cilvēkiem tika piedzīti 1000 latu. Cilvēki vienkārši ir iedzīti stūrī," stāsta Dz. Lagzdiņš.

Aizdomas par krāpniecisku afēru

Pētot Staļģenes lietu, atklājas arvien jauni fakti. Viens no jautājumiem ir – kā Jaunsvirlaukas pagasta padome 2002. gadā varēja pieņemt lēmumu nodot zemi zem mājām Vedgas īpašumā, ja mājas firmai nepiederēja? Tagad, pamatojoties uz šo padomes lēmumu un it kā faktu, ka zeme jau pieder Vedgas, viņi vēlas īpašumā arī mājas (iesniegta prasība tiesā).

Tiesa, šonedēļ Jelgavas novada dome pieņēmusi lēmumu anulēt 2002. gada lēmumu un vērsties Zemesgrāmatā, lai atjaunotu situāciju, kāda tā bija 2002. gadā, proti, zeme pieder pašvaldībai. "Pašvaldība nedrīkstēja tādu lēmumu pieņemt arī, ja Vedgas uzrādīja mistisko cesijas līgumu, kas it kā viņiem nodod dzīvojamās mājas un uz kura pamata viņi arī slēguši līgumus. Taču šis līgums nodod tikai ķīlas tiesības, ne pašu īpašumu," stāsta jurists. Šo cesijas līgumu dome turpina pētīt, jo pastāv aizdomas, ka tas ir fiktīvs, ka šādas prasības nav pastāvējušas.

Neatkarīgās rīcībā ir dokuments, kas apliecina, ka 1995. gada decembrī banka Parex un Vedgas noslēdza cesijas līgumu, ar kuru Vedgas tiek pilnvarotas piedzīt parādu no agrofirmas Staļģene. Līgumā figurē summa 714 908 lati un vēl kāda firma Julav Limited, kas, visticamāk, ir ārzonas. Par iespējamām nelikumībām policija sākusi krimināllietu.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais