Lai arī Zemgales apgabaltiesas lēmums bija mums labvēlīgs – tiesa noraidīja uzņēmuma Vedgas prasību atzīt par tā īpašumu sešas daudzdzīvokļu mājās Staļģenē, tiesvedība turpinās, Neatkarīgajai stāsta Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes iedzīvotāji.
Šodien Augstākā tiesa sāk izskatīt tā saukto Staļģenes lietu, jo SIA, kas savulaik ieguvusi tiesības pārvaldīt bijušās agrofirmas Staļģene namus, pārsūdzējusi apgabaltiesas lēmumu. Iedzīvotāji, kuri sacēlušies pret namu pārvaldītāju, uzskata, ka SIA Vedgas tiesības pārvaldīt namus, tagad pretendējot tos pārņemt savā īpašumā, ieguvusi nelikumīgi, tāpat kā zemi zem mājām, ko vieglu roku pagasta kādreizējā vadība atdevusi SIA Vedgas.
Jelgavas novada pašvaldība šajā lietā aizstāv Staļģenes iedzīvotāju intereses.
Konfliktsituācija norisinās jau kopš 2010. gada, kad Neatkarīgā pirmoreiz viesojās Staļģenē, kur izmisušie daudzdzīvokļu namu iemītnieki lūdza palīdzību cīniņā par tiesībām normāli dzīvot. Atšķirībā no citiem Latvijas iedzīvotājiem viņiem pēc kolhoza sabrukšanas netika dotas iespējas privatizēt savus mājokļus, kas radīja situāciju, ka viņi pilnībā ir atkarīgi no SIA, kas pārvalda namus. «Mums nebija nekādu tiesību pat pajautāt, kur apsaimniekotājs liek naudu, ko iekasē par īri, kāpēc nami netiek apsaimniekoti. Mēs saņēmām tikai draudus un brīdinājumus, ka īres maksa tiks pacelta līdz latam par kvadrātmetru,» stāsta staļģenieki.
Daudzi no šo namu īrniekiem ir atteikušies maksāt īres naudu SIA Vedgas, šādu lēmumu iedzīvotāji pieņēmuši kopsapulcē, taču SIA tiesā ir apstrīdējusi pat to, uzskatot, ka daļas iedzīvotāju paraksti nav īsti. «Tagad mēs visi tiekam saukti uz tiesu, pat cilvēki, kuri strādā ārzemēs, lai apliecinātu, ka neesam muļķi, auni, kuri nesaprot, par ko parakstās,» teic staļģenieki.
Kā tas sākās?
Jāatgādina Staļģenes lietas būtība. Sešas daudzdzīvokļu mājas, 108 dzīvokļi, 280 cilvēku. Trīsstāvu mājas (Strauti, Tērces, Bangas, Avoti, Atvari, Līči) ) celtas padomju laikos un bijušas kolhoza Staļģene īpašums. Lielākoties visi to iemītnieki dzīvo Staļģenē Jaunsvirlaukas pagastā jau vairākus gadu desmitus. Dokumenti liecina, ka agrofirma 2001. gada 9. aprīlī tiek likvidēta, un tad sākas neskaidrību apvītais ceļš ap māju īpašumtiesībām.
Likvidējot agrofirmu, attiecībā uz dzīvojamām mājām nekāds lēmums netiek pieņemts – pēc tam tas rada grūtības cilvēkiem privatizēt dzīvokļus. Agrofirmas īpašumi nonāk dažādu firmu īpašumā, piemēram, Fito AL (valdes priekšsēdētājs ir Artūrs Arnītis, bijušā agrofirmas vadītāja Mārtiņa Arnīša dēls), Vanči un Vedgas. Tieši SIA Vedgas pārziņā 1992. gadā nonāca visas sešas mājas. Kādā veidā? Tas nav zināms, jo tā laika darbojošās personas, arī agrofirmas bijušais priekšnieks un Augstākās padomes deputāts M. Arnītis, par to nerunā. Nevar arī apgalvot, ka mājas ir SIA īpašums, jo tās joprojām – gandrīz 20 gadu pēc šiem notikumiem – nav ierakstītas zemesgrāmatā. Arī tolaik, kad vietējo varu pārņēma Jaunsvirlaukas pagasta padome, māju īpašumtiesību jautājumu neviens nerisināja, tā apgalvo paši iedzīvotāji.
Ja daudzdzīvokļu mājas tiktu apsaimniekotas, iespējams, konfliktsituācija pat nebūtu radusies, taču nami ir nolaisti un īres maksa tikai kāpusi. Māju iemītnieki sacēlušies pret firmu Vedgas, jo uzskata, ka, iespējams, tā nelikumīgā ceļā ieguvusi ne tikai tiesības iekasēt īres naudu, bet vēlas kļūt par šo namu faktisko un vi enīgo īpašnieku. Kā izriet no Neatkarīgās rīcībā esošiem dokumentiem, Vedgas uz īpašumu pretendē, pamatojoties uz cesijas līgumu, kas 1995. gada decembrī noslēgts starp banku Parex un Vedgas un ar kuru firma tiek pilnvarota piedzīt parādu no agrofirmas. Vēl Vedgas rīcībā ir pagasta 2002. gadā pieņemtais lēmums par to, ka zeme zem šīm strīda mājām tiek nodota firmas īpašumā, – Jelgavas novada dome ir atcēlusi šo Jaunsvirlaukas pagasta lēmumu, savukārt firma šo lēmumu arī apstrīdējusi tiesā.
Sāk tiesas procesu
Tiesas process 2010. gada rudenī sākts pēc Vedgas prasības par īpašumtiesību atzīšanu uz mājām Staļģenē. Izņemot cesijas līgumu un pagasta lēmumu (kas gan ir atcelts), nekādu citu dokumentu, kas apliecinātu Vedgas tiesības uz šo īpašumu, nav (tiesa, īsā sarunā šonedēļ ar Neatkarīgo Vedgas pārstāve Gunta Špera saka: atnāciet uz tiesu, advokāts parādīs visus dokumentus). Iepriekš Privatizācijas aģentūras (PA) juristi apliecināja, ka cesijas līgums nedod tiesības uz īpašumu.
Zemgales apgabaltiesa 2011. gada aprīlī pieņem spriedumu, ar kuru Vedgas prasību noraidīja, atzīstot īpašuma tiesības uz visām sešām mājām Latvijas valstij PA personā.
Tiesas spriedumā minēts, ka Parex sistēmā uz tiesas procesa laiku nav atrodami dati ne par Vedgas, ne agrofirmas parādiem; arī cesijas līguma oriģināla nav (arī tiesā Vedgas iesniegusi kopiju). Izziņā banka norādījusi, ka tās īpašumā nekad nav bijušas dzīvojamās mājas Staļģenē, kā arī nav reģistrētas īpašuma tiesības uz tām. Lietā tika konstatēts, ka banka arī nav īstenojusi nekādus pasākumus, lai šos jautājumus sakārtotu, nav vērsusies pret agrofirmu. Savukārt PA, izvērtējot dokumentus, secināja, ka mājas ir bezīpašnieka manta un ir piekritīga valstij, kā arī to, ka vispār uz cesijas līguma noslēgšanas brīdi 1995. gadā nepastāvēja līguma priekšmets, proti, nebija tāda parāda, ko nodot SIA, kas par to varētu paturēt savā īpašumā ēkas. PA secina, ka cesijas līgums starp banku un Vedgas nav un nekad nav bijis spēkā. Arī Parex pārstāve tiesā norādīja, ka papildus cesijas līgumam vajadzētu būt vairākiem citiem līgumiem, uz kuriem ir atsauces, pirmkārt, starp banku un minēto ārzonas kompāniju Julav limited (par ko nav zināmi nekādi dati), ar ko banka it kā ieguva prasījuma tiesības pret agrofirmu.
Zemgales apgabaltiesas lēmumu Vedgas pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, kas šodien sāk šo lietu izskatīt.
Iebiedē, draud izlikt
Staļģenieki vislabprātāk vēlētos, lai konfliktsituācija atrisinātos. Taču pašlaik tā ir vēl vairāk saasinājusies, īpaši pēc tam, kad namu iemītnieki atteikušies īres un komunālos maksājumus veikt ar Vedgas starpniecību. Līgumi ir noslēgti ar novada komunālo dienestu, taču cilvēki saņem rēķinus arī no Vedgas, kur uzskaitīti parādi un soda naudas, atsevišķos gadījumos jau mērāmi tūkstošos. «Ķeras klāt vecākiem cilvēkiem, biedē uz ielas: ja tu nemaksāsi, izliksim uz ielas,» stāsta iedzīvotāji. Viņi vēlas, lai namu īpašumtiesības tiktu sakārtotas un notiktu kārtīgs namu apsaimniekošanas darbs – salabotu namu jumtus, ieliktu logus (pašlaik to cilvēki dara paši par savu naudu, turklāt par dārgāku samaksu, jo viss iet caur Vedgas), lai cilvēki redzētu, kur paliek viņu samaksātā nauda. «Kā var biedēt ar īres maksas palielināšanu līdz latam, ja mājas ir tādā stāvoklī,» iedzīvotāji nesaprot. Kad cilvēki interesējušies, kā dzīvokli var iegūt īpašumā, atbildēts: kad būs manā īpašumā, pārdošu par 30 000 latu!
Sūdzoties parādnieki
Tā uzskata Vedgas pārstāve Gunta Špera. Viņa saka: «Es aizgāju uz tiesu tieši tādēļ, lai pierādītu savas tiesības uz īpašumu, bet atnāciet uz tiesu, tur būs visi argumenti.» Uz Neatkarīgās jautājumu: kas ir teikts šajos dokumentos, uz kā SIA pamatojas, lai uzskatītu, ka tai ir tiesības uz namiem, G. Špera atbild: «Kur te ir problēma? Dokumenti ir tiesā, tiesa pateiks. Man ir ļoti daudz dokumentu. Pašlaik es esmu tiesiskais valdītājs, man ir pieņemšanas–nodošanas akts, uz kura pamatojoties es pieņēmu mājas. Nē, tas nav no agrofirmas, bet no Parex bankas. Tie dokumenti ir tiesā. Tas nav nekas slēpjams. Īpašums nav nostiprināts zemesgrāmatā. Ilgus gadus nav skaidrs, kam tās pieder, un es vēlos sakārtot lietu.»
Lai gan iedzīvotāji atteikušies no Vedgas pakalpojumiem, firma sūta rēķinus, un G. Špera norāda, ka cilvēki joprojām ir īrnieku statusā, visi dzīvokļi ir aizņemti: «Jā, nav normāli, ka iedzīvotāji saņem divus rēķinus, un par to esmu novada domes deputātus informējusi. Man savukārt pašvaldība piesūta rēķinus par zemi, par nodokļiem. No kādiem līdzekļiem tad lai to sedz? Es uzskatu, ka nekas nav traks nav noticis!»
Pēc G. Šperas teiktā, konflikts radās tad, kad viņa norādījusi, ka atsevišķiem iedzīvotājiem ir parādi no 2007. gada, bet viņi nāk ar pretenzijām – ielieciet logus, izremontējiet (tomēr iedzīvotāji, ar kuriem tiekas Neatkarīgā, to sauc par meliem un ar īres kvītīm var parādīt, ka viņiem nav parādu; parādus un soda naudas tiek uzskaitītas no 2010. gada, kad viņi atteikušies no Vedgas).
Uz jautājumu, ja jau ir visi dokumenti, kas pierāda īpašuma tiesības, kāpēc apgabaltiesa noraidīja prasību, G. Špera atbild: man ir savs viedoklis par apgabaltiesu un tiesas procesu, kā tas notika, bet es nekomentēšu. Lielākā problēma – nav atrisinātas īpašuma lietas, bet «to atrisināsim vienalga kurā virzienā».