Salaspils uzņēmēji norūpējušies par novada attīstības perspektīvām

 
©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

«Salaspils novadā daudz veiksmīgu uzņēmumu, kas spēj strādāt pasaules tirgum, diversificēt produktus un noieta tirgus, ieviest jaunākās tehnoloģijas, un, protams, ir uzņēmumi, kuriem līdz tam vēl ir jāizaug, taču visus viņus un mūs kā uzņēmējus apvienojošo klubu – Salaspils uzņēmēju biedrību – satrauc pašreizējās novada ekonomiskās attīstības tendences,» teic Salaspils uzņēmēju biedrības vadītājs Miks Balodis.

Uzņēmēji ir racionāla tauta, kuri lēmumus lielākoties pieņem, vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem, analizējot esošos apstākļus un spējot paredzēt nākotnes perspektīvas. No šī aspekta vērtējot Salaspils novada attīstības tendences, Salaspils novada uzņēmēji ir visai bažīgi.

No bagāto uz nabago klubiņu

«Vērtējot pieejamos datus un situāciju citos Pierīgas novados, redzam, ka šobrīd sāk iezīmēties ne visai labas perspektīvas novada attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem Salaspili ar lepnumu varējām pieskaitīt pie bagātākajiem Latvijas novadiem ar pietiekami strauju attīstības dinamiku, bet tagad ir virkne pazīmju, kas liecina, ka Salaspils novads sāk zaudēt savu konkurētspēju. Neprasmīgas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā un trūkstot mērķtiecīgai Salaspils novada attīstību vecinošai rīcībai, nākotnē konkurences cīņā zaudēsim vēl vairāk,» prognozē M. Balodis.

Viņa vārdus apliecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras dati, kuros redzams, ka 2015. gadā pēc novadu teritorijas attīstības indeksa Salaspils novads ierindojās 9. vietā, taču šobrīd šis novads jau ir noslīdējis līdz 13. vietai. Arī investīciju vides novērtējumā Salaspils nav pat vairs pirmajā divdesmitniekā. Taču visvairāk uzņēmējus satrauc fakts, ka Salaspils novads, kas pēdējos gados pašvaldību izlīdzināšanas fondā ik gadu varēja iemaksāt 700 līdz 800 tūkstošus eiro un tātad bija tik bagāts, lai atbalstītu citus, šogad ir nokļuvis to pašvaldību vidū, kuras saņem finansiālu palīdzību no šī fonda. Piemēram, 2017. gadā Salaspils novads šajā fondā iemaksāja aptuveni 743 tūkstošus eiro, bet šogad pats saņems dotācijas no šī fonda aptuveni 291 tūkstoša eiro apmērā. Salīdzināšanai - šogad Mārupes novadam pašvaldību izlīdzināšanas fondā jāiemaksā 5,48 miljoni eiro, Garkalnes novadam - 3,5 miljoni eiro, Ķekavas novadam - 2,8 miljoni eiro, redzams MK Noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2019. gadā.

«Salaspils novads no devējiem ir kļuvis par saņēmējiem,» rūgti nosaka M. Balodis.

Situāciju novadā daudz neuzlabo arī fakts, ka Salaspils ir viena no retajām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir audzis. Pērn Salaspils novads kļuva par 104 iedzīvotājiem bagātāks. Latvijā šogad ir tikai 17 pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir audzis. Pārējie novadi un pilsētas ir kļuvušas mazāk apdzīvotas. Neskatoties uz to, M. Balodis vērtē, ka iedzīvotāju skaita pieaugums Salaspilī varēja būt dinamiskāks, it īpaši ja salīdzina ar citiem Pierīgas novadiem. Piemēram, Stopiņu novadā, kas ir divas reizes mazāks nekā Salaspils novads, iedzīvotāju skaits ir pieaudzis trīs reizes vairāk nekā Salaspils novadā. Savukārt Mārupē iedzīvotāju skaits palielinājies piecas reizes (+551 iedzīvotājs), bet Ķekavā - pat sešas reizes vairāk (+657 iedzīvotāji) nekā Salaspils novadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

«Salaspils, protams, nav sliktāko novadu vidū, bet tas ir vājš mierinājums. Iedzīvotāji ir svarīgi gan uzņēmējdarbībai, gan novadam kopumā. Mūsu novads varētu attīstīsies tikpat strauji kā citi Pierīgas novadi, piemēram, Mārupe, Garkalne, Ādaži vai Stopiņi. Šobrīd mēs ne tikai netiekam līdzi šiem novadiem attīstības ziņā, bet pat sākam atpalikt. Mēs sākam ļoti strauji zaudēt pozīcijas Pierīgas novadu konkurencē un no spēcīga, ekonomiski attīstīta novada kļūstam par guļamrajonu. Tas ilgtermiņa attīstībai nav labākais risinājums.

Lai novads attīstītos, ir jābūt uzņēmējdarbībai. Līdz ar to mēs vairs neesam pat pēdējie bagāto klubiņā, bet varētu teikt, ka pirmie nabago klubiņā, un tas mūs kā uzņēmējus neapmierina,» uzsver M. Balodis.

Novadu reformā saskata iespēju

Tas, ka uzņēmēji apzinās esošo situāciju un laikus apjautuši šobrīd novadam neglaimojošās attīstības perspektīvas, ļauj mērķtiecīgi rīkoties, lai nepiepildītos sliktākais scenārijs. Kā, pēc Salaspils uzņēmēju biedrības domām, situāciju vērst par labu?

Salaspils uzņēmēju biedrība kā vienu no risinājumiem saredz gudri un ekonomiski pamatoti veiktu administratīvi teritoriālo reformu. Pēc M. Baloža teiktā, saskaņā ar pašreizējo piedāvāto risinājumu, lielākajā daļā pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma nesīs uzlabojumus un dos pamatu attīstībai, bet diemžēl 20 procenti šajā reformas variantā ir brāķis, kas situāciju novados padarīs sliktāku. Un viena no šādām pašvaldībām varētu būt arī Salaspils novads.

«Abstrahējoties no politiskajām un krēslu saglabāšanas interesēm, nelielo novadu apvienošana ir pareizs solis. No tā novadi tikai iegūs. Kopīgi saimniekojot un attīstoties, tie kļūs stiprāki, spēs nodrošināt labāku dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem, labākus attīstības nosacījumus uzņēmējiem, piesaistīt investīcijas. Sākotnēji reforma paredzēja Salaspils novada apvienošanos ar Ropažu un Stopiņu novadiem. Taču tad vienā brīdī vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce mainīja savu redzējumu, paredzot, ka jāapvienojas Ropažiem, Stopiņiem un Garkalnei. Konsolidējoties šiem trim spēcīgajiem un bagātajiem Latvijas novadiem, izveidosies vēl spēcīgāka, lielāka, gudrāka un varošāka pašvaldība. Savukārt Salaspils novads paliks turpat, kur bija. Ja jau šobrīd nespējam turēt līdzi kopīgajam Pierīgas novadu attīstības tempam, kā to varēsim izdarīt pēc reformas?» retoriski jautā M. Balodis.

Šobrīd interesi par iespēju apvienoties ar Salaspils novadu ir izrādījis Ikšķiles novads. M. Balodis uzskata, ka gan Salaspils novads, gan Ikšķiles novads tādā gadījumā būtu tikai ieguvēji. «Situācijā, kad citi Pierīgas novadi konsolidējas, arī Salaspils novadam jārīkojas līdzīgi, noliekot malā visas politiskās intrigas,» pārliecināts teic M. Balodis.

Atslēga uz ilgtermiņa attīstību

Miks Balodis saskata vairākus ceļus Salaspils novada veiksmīgai ilgtermiņa attīstībai, un šie ceļi ir Eiropas Savienības projektu sniegto iespēju izmantošana, mērķtiecīgs darbs novada ekonomiskās attīstības vecināšanai, infrastruktūras un labvēlīgas investīciju vides veidošana, darbaspēka nodrošinājums.

Diemžēl līdz šim neviena no šīm iespējām nav tikusi veiksmīgi vai pilnībā izmantota. «Salaspils novads nav starp Eiropas Savienības projektu apgūšanas līderiem uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanā. Vai nu novads neprot, vai arī baidās izmantot ES projektu naudu. Pašvaldība lielākoties paļaujas tikai uz saviem līdzekļiem, kas, protams, nav nekas slikts, bet, neizmantojot ES piedāvātas iespējas, arī attīstības temps nav tik straujš kā citiem novadiem, kas no tā nebaidās. Otrs aspekts - novada vadības darbs diemžēl neliecina, ka ekonomiskā izaugsme novadam būtu ļoti svarīga. Rīgas tuvums, protams, liek rēķināties ar faktu, ka Pierīgas teritorijas būs savā ziņā guļamrajoni. Bet tas nebūt nenozīmē, ka arī Pierīgas novados nevajadzētu veidot uzņēmējdarbību. Un kaimiņu novadi tam ir spilgts piemērs. Paskatoties, kā šajā ziņā attīstās citi Pierīgas novadi kaut vai SAM 3.3.1 programmā, atkal redzam, ka Salaspils diemžēl zaudē, nespējot realizēt nevienu uzņēmējdarbību attīstošu projektu. Un, ja runājam par jaunu investīciju piesaisti, ļoti būtiska ir sakārtota biznesa vide, infrastruktūra, darbaspēka pieejamība, sadarbība ar pašvaldību. Tas viss spēlē lielu lomu, investoram pieņemot lēmumu, kurā teritorijā attīstīt par savu biznesa. Salaspilī acīmredzot viens vai vairāki faktori nav bijuši pietiekami pievilcīgi, lai šo novadu savas uzņēmējdarbības attīstībai izvēlētos lielie enkuruzņēmumi, piemēram, IKEA, DEPO utt.,» secina M. Balodis.

Neskatoties uz esošo situāciju, tomēr gan viņš, gan arī citi vadošie Salaspils uzņēmēji ir pārliecināti, ka Salaspils novada attīstība var kļūt straujāka, sasniedzot vai pat pārspējot iepriekšējos rādītājus, kļūstot par investoru izvēli Nr.1. Tiesa, tas iespējams vien tad, ja novads pratīs izmantot pašreizējo Pierīgas augšupeju, spēs nodrošināt labākus nosacījumus nekā citi novadi.