Pērn iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā

2018. gadā iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 0,9 % jeb 3,3 tūkst. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājuma īpatsvars bija Latgales reģionā – par 1,7 % jeb 4,6 tūkst., Vidzemē – par 1,3 % (2,4 tūkst.), Kurzemē par 1,2 % (2,9 tūkst.), Zemgalē – par 1 % (2,4 tūkst.). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,4 tūkst., liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52 %) valsts iedzīvotāju. Galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.

Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 252 cilvēkiem jeb 0,5 % un Valmieru - par 62 cilvēkiem jeb 0,3 %. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rīgā - par 5357 cilvēkiem (0,8 %), Daugavpilī - par 646 (0,8 %), Ventspilī - par 478 (1,4 %), Jelgavā - par 441 (0,7 %), Rēzeknē - par 336 (1,2 %), bet vismazāk - Liepājā - par 0,3 % (235). Visās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīva migrācijas plūsmu starpība bija Jūrmalā, Valmierā, Liepājā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Pērn 17 novados no 110 - Saulkrastu, Babītes, Stopiņu, Ķekavas, Mārupes, Garkalnes, Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Inčukalna, Ozolnieku, Ikšķiles, Ropažu, Olaines, Salaspils, Brocēnu, Līgatnes - iedzīvotāju skaits pieauga, un, izņemot Ozolnieku, Brocēnu un Līgatnes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Saulkrastu novadā (par 13,6 % jeb 781 cilvēku) un līdzīgi kā iepriekš Rīgā un Carnikavas novadā tas varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa un tā atvieglojumu izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts.

Visblīvāk apdzīvoti ir Stopiņu, Mārupes un Salaspils novads - vidēji 200 cilv. uz 1 km2, bet vismazāk iedzīvotāju ir Rucavas novadā (3 cilv. uz 1 km2).

Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā, čempione - Mārupe

Bērnu un pusaudžu (0 - 14 gadi) skaits 2018. gadā pieauga tikai Rīgā un Pierīgā, taču šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā - 18,3 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais - Latgales reģionā - 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,4 % Jūrmalā. Visjaunākais ir Mārupes novads - 28 % no iedzīvotāju kopskaita ir vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes, Neretas un Baltinavas novadā - tikai 10,5 - 10,9 %.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē (61,6 %), mazāks - Kurzemē (60,4 %). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā - par 1,1 tūkst., visvairāk samazinājās Rīgā - par 6 tūkst. un Latgalē - par 4 tūkst. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā ir Rīgā un Jēkabpilī (61,5 % no iedzīvotāju kopskaita), vismazāk - Valmierā (59,1 %), novados - visvairāk Baltinavas (65,8 %), vismazāk Strenču novadā (56,8 %).