Valdība apņemas Latgalē iznomāt ražotnes

Dāsnāka Eiropas Savienības fondu pārdale par labu Latgalei, lai aizpildītu to robu, ko rada banku nevēlēšanās kreditēt uzņēmējus, – tāda ir jēga valdības pieņemtajam rīcības plānam Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam.

Šis dokuments gan neuzliek nekādu finansiālo segumu apsolījumam. Esošā valdība nolēmusi, ka pasākumiem, kas iepriekšējos gados Latgalē jau devuši labus augļus, vajadzētu piešķirt vēl gandrīz 30 miljonu eiro - jaunu ražotņu un darba vietu izveidošanai. Taču konkrēts lēmums par naudas piešķiršanu atstāts nākamās valdības ziņā. Latgales uzņēmējiem šobrīd atliek vien cerēt, ka politiķi parūpēsies par valdības darba un solījumu pārmantojamību.

Jālabo tirgus nepilnība

Statistikā Latgale joprojām ir atpalikušākais Latvijas reģions, cilvēki to pamet.

Kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 75 000. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka tieši tādēļ atbalsta programma jāturpina un jāpaplašina.

Viens no labajiem piemēriem programmas sekmīgai darbībai ir šovasar Randenē Kalkūnes pagastā atvērtais šūšanas cehs. Daugavpils novada pašvaldība kopā ar ministriju noorganizēja ražotnes uzbūvēšanu. Nomas tiesības izsolē uz desmit gadiem ieguva firma Lattex D. Ražošanas ceha un noliktavas noma uzņēmumam izmaksā nepilnus 500 eiro mēnesī. Apmaiņā pret šādu pretimnākošu cenu kompānija apņēmusies līdz 2022. gadam pamatlīdzekļos ieguldīt vismaz 30 000 eiro un radīt 30 jaunu darba vietu. Mājaslapā šobrīd darbu piedāvā šūšanas ražošanas meistariem, gatavās produkcijas kvalitātes kontrolieriem, šūšanas iekārtu mehāniķiem un šuvējām. Alga no 500 eiro un uz augšu plus visi nodokļi, apdrošināšana, sociālās garantijas un lieliski darba apstākļi. Ja ir vēlme un prasme strādāt, šeit to var darīt.

Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins stāsta, ka parastā kārtība uzņēmējdarbības sākšanai ir gājiens uz banku. Tajā tiek ieķīlāts īpašums, un kredītu izmanto ražotnes būvei. Taču Latgalē tā ir problēma - bankas attīstītājiem nedod aizdevumus vai arī tie ir pārāk mazi. Būtībā tā esot tirgus nepilnība, kas ar valsts atbalsta palīdzību tiek novērsta.

Ieguvums būs darba vietas

Valdības rekomendētie 30 miljoni eiro būtu jāapgūst līdz 2023. gada beigām, ieguldot tos degradēto teritoriju revitalizācijā, proti, veci angāri un pamestas ražošanas teritorijas tiks savestas kārtībā. Pievilkta elektrība un ūdensvads. Kur nepieciešams, arī ceļš atjaunots. Un tad ražotni iznomās. Līdzīgi dara visās speciālajās ekonomiskajās zonās.

Rīcības plānā prognozētais valsts ieguvums no šādas labdarības ir 484 jaunas darba vietas, bet realitātē varētu būt pat vairāk. Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta MaļinaTabūne stāsta, ka uzņēmēju interese ir ļoti liela, jo skaidrs, ka no nulles uzbūvēt ražošanas objektu ir daudz sarežģītāk, nekā ienākt jau gatavās telpās un tās nomāt. Arī poļi ejot līdzīgu ceļu - būvē tipveida ražošanas ēkas, tās iznomā, un uzņēmēji pat pārsola cits citu, pretendējot uz nomnieku statusu. Latgales gadījumā atbalsta pasākumu īstenošana sākta no otra gala, nevis būvējam, un tad meklējam, ko likt iekšā, bet vispirms noskaidrojam, kāds ir pieprasījums, kādas telpas nepieciešamas.

Termiņi neskaidri

Šobrīd gatavību iesaistīties programmā apliecinājuši 156 Latgales uzņēmēji, un viņu prognozētais darba vietu skaits ir 628. Tātad pat vairāk, nekā sagaida ministrija. Lai tikai būtu nauda. Iepriekšējā kārtā Latgales uzņēmējdarbības atbalstam tika atvēlēti 52 miljoni eiro. Taču daudzi projekti augstā gatavības pakāpē palika aiz strīpas, un tagad ar nepacietību gaida, kad atvērs nākamo programmas kārtu. Ministrijas pārstāvis Raivis Bremšmits gan prognozē, ka tas, visticamākais, varētu notikt tikai aiznākamajā gadā. Nākamgad Finanšu ministrijai jāveic pašreizējā ES fondu plānošanas perioda vidusposma izvērtējums. Tad arī kļūs skaidrs, kā Latvijai sokas ar Eiropas dāvinājumu apgūšanu un vai ir brīvi līdzekļi Latgales uzņēmēju atbalstam.

Taču ražošanas ēkas nav vienīgais uzņēmējdarbības stimuls, ko latgaliešiem pasolījusi aizejošā valdība. Būšot arī nodokļu atlaides, piesaistītas pēc izvēles - investīcijām pamatlīdzekļos vai arī ieguldījumiem darba algās. Taču tādā gadījumā uzņēmējiem būs arī obligāti jāsaglabā šīs darba vietas vismaz trīs līdz piecus gadus atkarībā no uzņēmuma lieluma.

Nozares, uz kurām Latgales uzņēmēji ar šīs programmas palīdzību vēlas fokusēties, ir kokapstrāde, mašīnbūve, metālapstrāde, konditoreja un loģistika.