(Ap)meklē atbalsta punktus Latvijas ekonomikai

© Ekrānšāviņš no avīzes

Ministru prezidents Māris Kučinskis savu iepriekšējo darba nedēļu noslēdza Liepājā, kur notika publiska apspriede par speciālo ekonomisko zonu nākotni Latvijā.

Pasākumu Liepāja. Nākotne. Tagadne organizēja domnīca Certus, kuras vadītājs un publiskā seja ir iepriekš vairākos ministru posteņos strādājušais Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš bija panācis, lai ceļu uz Liepāju un atpakaļ mērotu ne tikai Ministru prezidents, bet vēl arī vairāki desmiti tādu personu, kas saistībā ar uzņēmējdarbību pazīstamas visā valstī. Liepājas pašvaldības vadītāji savus viesus no Rīgas un Kurzemes reģiona uzņēma sabiedriskās dzīves centrā Lielais dzintars.

Oficiālā versija bija tāda, ka pasākuma vietas izvēli noteikuši Certus dalībnieku un darbinieku veiktie salīdzinājumi par ekonomisko izaugsmi Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, kur jau ilgu laiku uzņēmējiem dota iespēja izmantot nodokļu atlaides un vēl dažas priekšrocības, ko vismaz pēc likuma dod speciālās ekonomiskās zonas (SEZ). Tikai niansēs atšķirīga priekšrocību pakete pienākas Rīgas brīvostas uzņēmumiem, un vēl cita veida palīdzība uzņēmējiem tiek solīta industriālajos parkos, kuru izkārtnes atrodamas daudzās Latvijas vietās. Diemžēl mēdz būt arī tā, ka aiz izkārtnes nav ne industrijas, ne parka.

Apstrādājot datus par 2008.-2015. gadu, ar kuru pagaidām beidzas Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās ziņas par Latvijas ekonomiku teritoriālā sadalījumā, Certus atzinis Liepāju par uzvarētāju cīņā ar Ventspili un Rēzekni. Konkurentu loks tika papildināts ar Jelgavu, kur industriālais parks ir reāla saimnieciska parādība. V. Dombrovska vēstījums bija tāds, Latvijas mēroga uzvarētāja Liepāja tik un tā atpaliek no tā, ko piedāvā citu valstu SEZ, sākot ar Lietuvu. «Šādos apstākļos tas pat ir brīnums, ka vispār esam dabūjuši kaut kādas ārvalstu investīcijas. Uz reģionālo konkurentu fona neesam konkurētspējīgi, jo līdzvērtīgs piedāvājums investoriem ir tikai transporta jomā, bet vislielākais trūkums ir darbaspēks,» paziņoja V. Dombrovskis. Viņa priekšlikums bija pamēģināt aizvietot darbaspēka trūkumu ar vēl lielākām nodokļu atlaidēm, iedvesmojoties no tagadējām negatīvajām depozītprocentu likmēm. Tātad - ieviesīsim negatīvas nodokļu likmes, kas nozīmē, ka valsts uzņēmējiem piemaksās! Tas tika teikts visā nopietnībā. Varbūt informācijas noplūdināšana par šādu uzstāšanos pievilināja pasākumam uzņēmējus, bet M. Kučinskis aizrādīja, ka viņa pieredze liecinot pret šādiem risinājumiem. V. Dombrovskis neieteica neko tādu, kas nebūtu kaut vai tepat Latvijā izmēģināts neskaitāmi daudz reižu. Tas taču vienalga, vai valsts piešķirto naudu noteiktiem uzņēmumiem nosaukt par subsīdijām vai par dotācijām, par Eiropas Savienība palīdzības fondu dāvinājumu, par negatīvu nodokļu likmi vai par tagad ārkārtīgi bēdīgi slaveno obligātā iepirkuma komponenti. M. Kučinskis pauda, ka zinot daudzus piemērus, kad uzņēmums vai projekts tiek atvērts ar salūtu un aizvērts pēc pusgada, tiklīdz iztērēta visa nauda, ko kāds piešķīris šim pasākumam. Ja naudas dāvinājums vajadzīgs uzņēmējdarbības uzsākšanai, tad, visticamāk, nauda tiks prasīta arī tās turpināšanai.

***

Trīs vīri ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas zīmi fonā

MĀRIS KUČINSKIS, Ministru prezidents:

- Pasākuma pieteikumā Liepāja. Nākotne. Tagadne trūkst vēl viena vārda - trūkst norādījuma uz pagātni, kas palīdzētu saskatīt tagadējo izaugsmi. Cik tas tagad ir populāri stāstīt, ka viss ir slikti Latvijā un Liepājā tajā skaitā! Bet salīdzināsim tagadējo Liepāju ar šo pašu vietu 17. gadsimtā. Tieši kurā brīdī kopš tā laika novietojams zelta laikmets, kad notika tikai viss labais un nebija nekā slikta?

ULDIS SESKS, Liepājas domes priekšsēdētājs:

- Pagājušā gadsimta 90. gados Liepājai nācās piedzīvot šoku, jo izvācās padomju armija - izvācās ceturtā daļa no pilsētas. Tādā sakarā Latvijas valdība sanāca izskatīt mūsu lūgumu ļaut Liepājā veidot speciālo ekonomisko zonu. Valdība pateica: lai veido, jo ar Liepāju nekas sliktāks tik un tā notikt vairs nevar.

VJAČESLAVS DOMBROVSKIS, domnīcas Certus vadītājs:

- Latvija zaudē vienu cilvēku stundā pēc Eurostat aprēķiniem vai divus cilvēkus stundā - pēc profesora Hazana aprēķiniem. Mani kā rīdzinieku neapmierina ne tikai tas, ka liepājnieki aizbrauc uz ārzemēm. Neapmierina arī cilvēku pārcelšanās uz Rīgu, jo Liepājā tik un tā paliek slimnīcas, skolas un ielas, kuru uzturēšanai nauda tiks vākta nevis Liepājā, bet Rīgā.



Latvijā

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" saņēmis un analizējis Valsts kancelejas atlīdzību uzskaites sistēmā pieejamos datus par pagājušo un šo gadu, kas atklāj – 14 ministrijās novērtējuma prēmijas izmaksātas kopumā 4 269 923 eiro apmērā, ziņo lsm.lv.

Svarīgākais