Gulbenes Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīcai gada nogalē, 19. decembrī, apritēs 20 gadu. Līdz tam katra mēneša 19. datumu draudze savā dievnamā vēlas padarīt īpašu – ar dievkalpojumiem, lūgšanām, ar viespriesteru klātbūtni, ar kristīgo mūziku. Pirmais Gulbenes katoļu baznīcā 19. janvārī viesosies priesteris Ingars Stepkāns no Alūksnes.
«Jubileja Latvijas simtgadē - draudzei tā ir iespēja dot no sevis, no mums pēc iespējas vairāk, domājot par pilsētu, par ģimenēm, par visiem cilvēkiem mums apkārt,» saka draudzes priesteris Andžejs Stoklosa.
Baznīcas jubilejai būs sava emblēma. Tās izveidei savus priekšlikumus ir aicināts piedāvāt ikviens ieinteresētais. Šā konkursa termiņš noteikts 17. janvāris. Izraudzīto emblēmu pēc tam izmantos dievnama jubilejas pasākumu reklāmā visu gadu - afišās, ielūgumos, baneros.
Bijušais ilggadējais šīs draudzes vecākais Voldemārs Safronovs tagad kopā ar savu dzīvesbiedri dzīvo Liepājā. Taču viņu sirdī Gulbenes katoļu baznīca ir joprojām. Viņi labi atceras baznīcas celšanu, iesvētīšanu un draudzes dzīvi kopā ar šo dievnamu daudzu gadu garumā. «Tur bija cilvēku grupa, kuri no paša sākuma gāja uz baznīcu, piedalījās tās dzīvē. Viss notika. Viens cilvēks jau neko nevar izdarīt. Var tikai visi kopā,» saka V. Safronovs. Viņš atminējās, ka ar lielu entuziasmu baznīcas tapšanā iesaistījās priesteris Vjačeslavs Bogdanovs. Viņš apmeties uz dzīvi dievnamā, kad tas vēl nebija pabeigts. Gultas vieta priesterim sākotnēji bijusi virtuvē uz skaidām.
Draudzes locekle, gulbeniete Valentīna Brūniņa pastāstīja, ka viņa kopā ar vīru par aktīviem katoļu draudzes locekļiem Gulbenē kļuva vēl pirms jaunā dievnama uzcelšanas. Sākumā dievkalpojumus apmeklējuši vecajā baznīcā pie priestera Viktora Stulpina. Tālākā dzīve ritējusi draudzē vienā elpas vilcienā ar baznīcas uzcelšanu un tās pastāvēšanu.
V. Brūniņas atziņa par katoļu draudzes dzīvi Gulbenē aizvadītajos 20 gados: «Viss mainās. Viss iet uz priekšu. Nekas neapstājas. Viss ir citādāk nekā bija. Bet mēs ejam uz priekšu! Izturam visus ticības pārbaudījumus. Dzīvē ir dažādi laiki. 20 gadu laikā ir noticis daudz laba. Notiek! Mums viss ir labi.»
Gulbenes Vissvētākā Sakramenta katoļu draudzes baznīca tapa pēc cesvainietes Guntas Graudupes projekta. Šis bija viņas projektētais otrais dievnams, pirmais pēc viņas projekta uzcelts Cesvainē.
Pamatus topošajai būvei iesvētīja toreizējais arhibīskaps Jānis Pujats. Baznīcas tapšanas laikā ar lūgšanām un darbiem klāt ir stāvējuši: bijušais ilggadējais draudzes prāvests Jāzeps Mičulis, kurš jau aizsaulē, vikārs Viktors Stulpins, kurš tagad ir Liepājas diecēzes bīskaps, bijušais priesteris Juris Zagorskis.
Baznīca uzcelta divos gados, iesvētīta 1998. gada 19. decembrī. Tobrīd draudzes priesteris bija Vjačeslavs Bogdanovs, kurš tagad kalpo Kuldīgas, Lēnu un Skrundas katoļu draudzēs. Gulbenes jaunuzcelto dievnamu pirms 20 gadiem svinīgi iesvētīja J. Pujats, piedalījās arī vairāki priesteri no Rīgas un kaimiņrajoniem. Starp viņiem bija arī toreizējais Rīgas metropolijas garīgā semināra garīgais tēvs Zbigņevs Stankevičs, kurš tagad ir arhibīskaps metropolīts.
2002. gadā kardināls J. Pujats iesvētīja divus baznīcas zvanus, kas izgatavoti Polijā. Katrs no tiem sver 100 kilogramu. Pēc senas tradīcijas katrs zvans veltīts kādam no svētajiem. Viens zvans veltīts Dievmātei, un uz tā iegravēts «Esi sveicināta, Marija, Māras zemes karaliene», otrs - Jānim Kristītājam, un tajā iegravēts «Svētais Jāni Kristītāj, lūdz par mums!».
Gulbenes katoļu baznīca spēj uzņemt 2000 cilvēku. Baznīca veidota kā vairāku līmeņu balto silikātu ķieģeļu būve ar vizuāli pamatīga biezuma sienām. Ēkas galvenā fasāde veidota ar izšuvotu ķieģeļu sienas vertikālu reljefu. Arī pārējās šā nama ārsienas mūrētas no izšuvota baltā silikāta ķieģeļiem. Baznīcai ir masīvas ozolkoka ārdurvis. Iekšējā arhitektūra ir atturīga, ar gludām, gaišām sienu un griestu virsmām, uz kurām izceļas altāris, kas ir greznots ar kolonnu daļām un ģipša rotājumiem. Baznīcai ir divi torņi, kuru augstums ir 24 metri.
1999. gada 19. decembrī tika iesvētītās baznīcas ērģeles, kuras atceļojušas no Austrijas. Ērģelēm ir aptuveni 200 gadu, taču tās ir bijušas labi aprūpētas un sistemātiski atjaunotas.