Lubāna ezera Ziemeļu dambī novērsta avārijas situācija, un SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) situāciju kontrolē, pastāstīja ZMNĪ Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters.
"Lubāna ezera Ziemeļu dambī veikti pagaidu nostiprināšanas darbi, un var teikt, ka novērsta avārijas situācija - dambis ir nostiprināts aptuveni 300 metru garumā. Taču tas nenozīmē, ka nav nepieciešams nopietns darbs, lai mēs varētu dambi sakārtot atbilstoši tām prasībām un garantijām, kam atbilst Lubānas ezera Dienvidaustrumu dambis," teica Šķesters.
Viņš atzina, ka lietavas reģionā turpinās - Meirānu kanālā ūdens līmenis ir diezgan augsts, Aiviekstes un Kalnagala slūžas ir atvērtas. "Situācija nav viennozīmīga. No savas puses darām visu iespējamo, un patlaban mūsu objektos situācija stabilizējusies, bet lietavas vēl gaidāmas šodien visu nakti un rīt, līdz ar to ūdens līmenis Lubāna ezerā kāps," teica Šķesters, piebilstot, ka ūdens no Rēzeknes upes pēc vairākām dienām virzīsies uz Lubāna ezeru.
Viņš pastāstīja, ka ūdens līmenis cēlies arī Aiviekstes upē. Ja Aiviekstes ūdeņus nebūs kur nolaist, kāds no Lubāna ezera dambjiem var tikt pārrauts un var applūst plašas teritorijas. "Ja būs ūdens pieplūdums ezerā, tā kubatūra pieaugs, un pat atvērtas slūžas nespēs iznest ūdens daudzumu. Ja ūdens līmenis ceļas, tas var pārklāt visu teritoriju. Taču pirmos draudus esam veiksmīgi lokalizējuši un situāciju kopā ar pašvaldībām kontrolējam," teica Šķesters.
Viņš atzina, ka, Lubāna ezeram pārplūstot, applūstu aptuveni 10 000 hektāru un ūdens daudzums, kas veltos pāri Ziemeļu dambim, pārpludinātu ne tikai sējumus, bet radītu arī draudus saimniecībām un iedzīvotājiem. ZMNĪ darot visu iespējamo, lai tā nenotiktu.
Pēc Šķestera teiktā, lai mazinātu draudu iespējamību ilgtermiņā, būtu jādomā par Aiviekstes upes tīrīšanu, kā arī papildu iespējām novadīt lieko ūdeni uz teritorijām, kas to var uzņemt. Tāpat esot jādomā par hidromezglu un caurteku atjaunošanu, jāveic patstāvīgs monitorings, lai situāciju varētu prognozēt uz priekšdienām, teica ZMNĪ pārstāvis. Jādomā esot arī par papildu Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti plūdu risku mazināšanai. Ir nepieciešamas izmaiņas arī normatīvajos aktos, lai operatīvi varētu reaģēt šādās krīzes situācijās, sacīja Šķesteris.
Jau vēstīts, ka pēc ilgstošām lietavām ar palielinātu nokrišņu daudzumu Latgales reģionā ir būtiski pieaudzis ūdens noteces apjoms, no kura liela daļa notek Lubāna ezerā. Saistībā ar ierobežotu caurplūdumu Aiviekstes upē un Meirānu kanālā pagājušajā nedēļā bija apgrūtināta ūdens līmeņa pazemināšana Lubāna ezerā. Lubāna ezerā ūdens līmenis būtiski paaugstinājās un par 1,7 metriem pārsniedza ezera vidējo ekspluatācijas līmeni, tāpēc ZMNĪ piektdien, 15.septembrī, operatīvi strādāja pie Lubāna ezera Ziemeļu dambja nostiprināšanas.