Lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir "bērnu autiņos", šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Pēc viņa teiktā, lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, šī kultūra joprojām ir maz attīstīta un zemniekiem jauna.
Viņš stāstīja, ka vissliktākā situācija sējumu apdrošināšanā ir Latgalē - tur apdrošinātas ir mazāk par 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti ir apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē tie ir 7-8%.
Abāšins arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Tas skaidrojams ar to, ka šāda veida apdrošināšanu Latvijā piedāvā vien divas kompānijas. Turklāt labu produktu apdrošinātājs var izveidot vien tad, ja tam ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku.
Viņaprāt, zemnieku velmi apdrošināties kavē arī tas, ka lielu katastrofu gadījumos valdība vienmēr ir gatava piešķirt kompensācijas.
Abāšins arī apliecināja, ka apdrošinātāji ir gatavi sēsties pie viena galda un kopīgi ar zemniekiem meklēt risinājumus.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.
Ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā valdība vakar nolēmusi izsludināt 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.