Kārtības sargi: Netrafarētie policijas auto sevi ir attaisnojuši

© Gints Ivuškāns, F64 Photo Agency

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksēja vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus, secina Valsts policija.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas - darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus. Jāatzīst, ka daļa pieķerto šoferīšu pēcāk nožēlo izdarīto un ir gatavi uz visu, lai netiktu sodīti. Taču jāuzsver - tie kuri apzināti riskē un rupji pārkāpj likumus, agri vai vēlu tomēr tiek pieķerti.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga - Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā, kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu “BMW 318”, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga - Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds “BMW 320” markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Tāpat, arī 18.augusta vakarā, fiksēti četri būtiski ātrumpārkāpēji. Garkalnes novadā uz autoceļa Rīga - Veclaicene, vienlaicīgi tika fiksēti divi rupji ātruma pārsniegšanas gadījumi, kur divi autovadītāji savā starpā sacenšoties, pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu. Proti, 1969.gadā dzimis automašīnas “Audi A8” vadītājs pie atļautajiem 100 kilometriem stundā traucās ar 175 kilometriem stundā. Savukārt “VW Touareg” vadītājs, 1986.gadā dzimis vīrietis, pie atļautajiem 90 kilometriem stundā, steidzās ar 163 kilometriem stundā. Abiem vadītājiem noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana.

Emīls Desjatņikovs, F64 Photo Agency

Savukārt īsi pirms pulksten 21.00, Garkalnes novadā uz autoceļa Rīga - Sigulda, likumsargi apturēja automašīnu “BMW X5”, kuru vadīja 1990.gadā dzimis vīrietis. Vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā, brauca ar ātrumu 154 kilometri stundā. Neilgi pēc tam arīdzan uz autoceļa Rīga - Sigulda, Inčukalna novadā ceļu policisti apturēja vēl vienu “BMW 525” markas automašīnu. Pie transportlīdzekļa stūres sēdēja 1984.gadā dzimusi sieviete, kura vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometri stundā, brauca ar 166 kilometriem stundā.

Jāuzsver, ka piecos no sešiem minētajiem gadījumiem, autovadītājiem noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana.

Valsts policija atgādina, ka par ātruma pārsniegšanu virs 50 kilometriem stundā draud tiesību atņemšana. Taču, lai atjaunotu transportlīdzekļa vadītāja tiesības, neatkarīgi no tā uz cik ilgu laiku tās ir atņemtas, personai jebkurā gadījumā ir jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu eksāmens.

Tāpat jāpiemin, ka bez šiem fiksētajiem ātruma pārkāpumiem, ar Valsts policijas netrafarēto automašīnu izdevās notvert arī kādu “Volvo” vadītāju, kurš veicot apdzīšanas manevru, šķērsoja nepārtraukto līniju.

Šeit pieejams video, kurā fiksēti divi rupji pārkāpumi - atļautā braukšanas ātruma neievērošana un apdzīšanas manevrs, šķērsojot nepārtraukto līniju: https://youtu.be/FXNokcWbg2E

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais