Apsver iespējas uz Lielupi nosūtīt ledlauzi; spridzināšana būtu bezjēdzīga

Plūdu mazināšanai Lielupes krastos tiek apsvērtas iespējas izmantot ledlauzi, savukārt ledus spridzināšana pašreizējā situācijā būtu bezjēdzīga, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere.

Kā skaidroja Vetere, Lielupē ledu "spridzināt nav kur, jo, pirmkārt, pie Jelgavas nevar spridzināt, otrkārt, tur ir ledus sablīvējums un, ja sablīvētu ledu uzsit gaisā un tas nokrīt atpakaļ, tas pats vien paliek."

Lai no ledus spridzināšanas būtu kāds labums, jāspridzina upes taisnais posms lielā garumā, ko reāli nav iespējams izdarīt, skaidroja VUGD preses pārstāve.

Meklējot citus problēmas risinājumus, tiek apsvērts arī variants attīrīt Lielupes ieteku ar ledlauzi. Izvērtējot šo risinājumu, konstatēts, ka pietiekami liels ledlauzis Lielupē no jūras līča nevar ienākt, jo upes ieteka ir par seklu. Tai vasarā varot pat pārbrist kājām.

Pēc tam apsvērts arī variants sūtīt ledlauzi uz Lielupi pa Buļļupi, taču arī tas nav iespējams, jo Buļļupe nav piemērota kuģošanai ar tik lielu ledlauzi, kāds nepieciešams ledus izlaušanai Lielupē.

Patlaban tiek apsvērta iespēja sūtīt pa Buļļupi kādu mazāku ledlauzi, taču māc bažas, ka tas varētu netikt galā ar biezo Lielupes ledu, tāpēc speciālisti šodien bija devušies pārbaudīt ledus biezumu.

Kā aģentūrai LETA vēlāk pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis, šopēcpusdien ar lielo ledlauzi "Stella" izlauzts ledus Buļļupes sākumā pie Bolderājas, taču tālāk uz Lielupes pusi ledlauzis nav ticis, jo to neļauj iegrime, turklāt priekšā ir arī tilts.

Kā norādīja Vetere, mazāki ledlauži varētu izkuģot pa tilta apakšu, taču tiem nav pietiekama jauda, lai salauztu biezo ledu.

Lieljuksis skaidroja, ka, iespējams, tuvākajā laikā ledus nedaudz pakusīs un kļūs plānāks, tādējādi to varēs sadragāt arī mazāki ledlauži, bet pagaidām "neko nevaram tai Jelgavai lāga palīdzēt".

VUGD priekšnieka vietnieks aģentūrai LETA nesteidzās prognozēt drīzu problēmas risinājumu, uzsverot, ka jebkurā gadījumā ledlauzim līdz Lielupei būtu jāmēro deviņi kilometri. Pieredzējuši kuģotāji jau brīdinājuši, ka ar mazo ledlauzi biezo ledu likvidēt neesot iespējams, taču, "lai pārliecinātos, ka neko nevar izdarīt, pamēģināsim rīt, un, ja tas neies, mēģināsim vēl citus gājienus, bet smagi tur ir", sacīja Lieljuksis.

Kā ziņots, ūdens līmenis Lielupē turpina celties, un tādēļ patlaban ir applūdusi vismaz ceturtā daļa jeb 25% Jelgavas pilsētas teritorijas, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas domē.

Saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras "Pilsētsaimniecība" sniegto informāciju plkst.14.30 ūdens līmenis Lielupē bija sasniedzis 3,11 metru atzīmi, kas tiek uzskatīts par III pakāpes riska plūdiem Jelgavā (no 3,10 metriem), un šāda situācija, pēc statistikas datiem, atkārtojas reizi desmit gados vai retāk.

Tikmēr Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi prognozē, ka, pieturoties vēsam laikam, tuvākajā diennaktī Lielupē un Ventā gaidāma lēna ūdens līmeņa paaugstināšanās.

No plūdu vietām Jelgavā un tās apkārtnē šodien evakuēti vairāki cilvēki un dzīvnieki.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais