Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien uzdeva Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) divu nedēļu laikā izstrādāt priekšlikumus sabiedriskā radio un televīzijas apraides uzlabošanai Austrumlatvijā, aģentūra LETA uzzināja komisijas sēdē.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons sēdē komisijas vārdā uzdeva NEPLP pēc divām nedēļām nāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par tālākajiem Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apraides uzlabošanas virzieniem Austrumlatvijā, ņemot vērā arī nacionālo mediju satura pieejamību.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) vadītājs Jānis Bokta komisijas sēdē piedāvāja divus radio un televīzijas apraides uzlabošanas pasākumus - vai nu izbūvēt jaunus apraides torņus Krāslavā un Viļakā - viena masta izbūve izmaksātu apmēram 250 tūkstošus eiro -, vai arī iznomāt jau esošos torņus. Pēc viņa teiktā, kuru no piedāvātājiem variantiem īstenot, ir jāizvērtē NEPLP, ņemot vērā saturu, kādu plānots nodrošināt šajos reģionos. Ja iecerēts uzlabot tikai raidorganizāciju apraidi, pietiek iznomāt esošos torņus, un tad ieguldījumi būs mazāki. Ja plānots uzlabot arī Latvijas Televīzijas apraidi, tad izdevīgi ir būvēt jaunus mastus.
Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) sēdē atzina, ka konceptuāli visi komisijas deputāti ir vienisprātis, ka apraide jāuzlabo, taču lēmumu, kā to darīt, iespējams pieņemt vien, veicot konkrētus aprēķinus, cik viena vai otra soļa īstenošana valsts budžetā izmaksātu. Tostarp jāņem vērā iespējamās tarifu izmaiņas, cik un kādu radio un televīzijas programmu apraidi attiecīgajā reģionā plānots uzlabot un cik lielā teritorijā valsts grib uzrunāt iedzīvotājus.
Viņa arī pārmeta, ka LVRTC piedāvājumus nav veidojis, jau savlaicīgi veicot visus nepieciešamos aprēķinus. "Es sāku justies šeit tā kā darba grupā, kur tiek apspriestas dažādas ieceres, un mēs bakstām ar pirkstu gaisā, nevis Saeimas komisijā," sacīja Mūrniece. LVRTC vadība norādīja, ka par nacionālā satura pasūtījumu ir atbildīga NEPLP, kuri būtu jālemj, kurš no nacionālā satura apraides uzlabošanas virzieniem sasniegs mērķus.
NEPLP padomes loceklis Ivars Zviedris norādīja, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju televīziju skatās citās platformās, kas nav virszemes televīzija, līdz ar to izdevīgāk būtu nomāt jau esošos apraides torņus, nevis būvēt jaunus.
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte sēdē norādīja, ka NEPLP uzdevumā Latvijas Televīzijai ir jāpēta dažādas jaunas tehnoloģiskās platformas un mobilo operatoru tīkli veido jaunas platformas par ļoti zemu pašizmaksu. Līdz ar to viņš pieļāva, ka LVRTC, īrējot platformas no mobilajiem operatoriem, iespējams, iegūt lētāku un efektīvāku rezultātu.
Tāpat Zviedris uzsvēra, ka, izvēloties ceļus apraides uzlabošanai, ir jāņem vērā arī NEPLP uzdevumi Latvijā līdz 2021.gadam nodrošināt televīzijas kanālu retranslēšanas iespējas HD kvalitātē.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jautājumos Edmunds Beļskis norādīja, ka tieši NEPLP ir jāpieņem lēmums par apraides uzlabošanas ceļiem Latvijā. Tostarp jālemj, cik plašā mērogā Latvijā veidot virszemes televīzijas pārklājumu, palielināt virszemes televīzijā pieejamo bezmaksas kanālu skaitu jeb nē, pāriet uz retranslēšanu HD kvalitātē vai nē.
Arī Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka sēdē minēja, ka no sākuma ir jādefinē bezmaksas apraides mērķi un tad iespējams izlemt, kādi ir efektīvākie risinājumi to sasniegšanai.
Deputāts Artuss Kaimiņš ("KPV LV") sēdē norādīja, ka nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraide ir problēma jau desmit gadus, taču atbildīgā Saeimas komisija, ministrijas un plašsaziņas līdzekļu uzraugi pārāk lēnu to risina.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šobrīd sliktās apraides dēļ Latvijas pierobežā un arī vairākās citās vietās valstī nav iespējams uztvert sabiedrisko televīziju vai radio. Jautājums aktualizējās šogad maijā pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izbraukuma sēdes uz Latgali, kur komisijas deputāti devās, saņemot no Latvijas iedzīvotājiem sūdzības par elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi. Komisija Latgalē konstatēja mediju apraides problēmas un vērsās pie Satiksmes ministrijas, lai tā nāk klajā ar iespējamiem tehniskiem risinājumiem problēmai, tam nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un plānotajiem izpildes termiņiem.