No Svēteļiem izsalkuši neaiziet

Tie, kuri kaut reizi bijuši viesos Jelgavas biedrībā «Atbalsta un rehabilitācijas centrs Svēteļi», zina, ka vienmēr tiks garšīgi un sātīgi pacienāti.

Biedrības vadītāja Ingrīda Grīnberga uzsver: «Ēdiens ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Tie, kuri ikdienā nesastopas ar sociāli maz aizsargātām personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī daudzbērnu ģimenēm, kurās nereti darbs ir tikai vienam no vecākiem, pat neapjauš, kādā trūkumā dzīvo liela daļa mūsu sabiedrības. Cilvēki vienkārši grib ēst. Tāpēc savā darbībā ēdināšanu esam izvirzījuši par vienu no prioritātēm. No Svēteļiem neviens neaiziet izsalcis! Un tas nav maz - cilvēki pie mums bieži nāk tikai tāpēc, lai paēstu.»

Īstenojot izvirzīto mērķi - paēdināt pēc iespējas vairāk cilvēku un darīt to tā, lai arī pašiem saņēmējiem būtu ne tikai pilni vēderi, bet arī labi padarīta darba sajūta -, biedrība jau ceturto gadu nomā zemi Ozolnieku novadā, Bērzainēs, ko izmanto lauksaimniecības produktu, garšaugu un ziedu audzēšanai. Šogad klāt nākuši arī truši - mammām atskrējuši jau pirmie mazuļi.

Vaicāta, kuri ir tie cilvēki, kas tiek aicināti saimniekot zemes pleķītī un audzēt sev ziemai dārzeņus, Ingrīda pēc atbildes kabatā nelien: «Cilvēki ir ļoti dažādi un dažādi pie mums nokļūst - mēs neskatāmies algu izrakstus un CV. Aicinām tos, kuri vēlas mums pievienoties - katrs cilvēks ir zelta cenā. Nāk māmiņas ar bērniem, nāk pensionāri, aicinām arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Strādājot lauku darbus, šie cilvēki iegūst daudz vairāk nekā tikai pārtiku - bērni un jaunieši iegūst prasmes, ko nemāca nevienā skolā, - rakt, sēt, stādīt, ravēt un kopt zemi, lai tā būtu devīga un dāsna.» Projektā paredzēts iesaistīt 40 daudzbērnu ģimeņu un 20 jauniešu ar īpašām vajadzībām.

Zirņu talka un slotiņu nometne

Tieši gada simtajā dienā, kad pēc senajiem latviešu ticējumiem ir īstais zirņu sēšanas laiks, arī Svēteļu komanda izgāja tīrumā. Kopumā tika iesēts ap pushektāru plašs lauks ar dažādu šķirņu zirņiem un, izmantojot kopā būšanas laiku, jo pēc sātīgajām pusdienām ar jēra gaļas plovu, mājās doties neviens vēl negribēja, iesēts tika vēl vesels lērums noderīgu zaļumu. Būs gan vasarā ko bērniem paknakstīties gar saldo zirņu pākstīm, gan lielie pelēkie zirņi, ko Ziemassvētkos galdā celt. «Tos, ko talcinieki paši neapēdīs, pārdosim savā tirdzniecības vietā, ko jelgavnieki jau iecienījuši. Pārdošanai būs arī ziedi un vairāki citi labumi. Iegūtie līdzekļi tiek izmantoti saimniecības attīstībai, jo vajadzību vēl daudz, spēj tik pierakstīt - vajag sēklas, stādus, mēslojumu, jāmaksā par lauku aparšanu un kultivēšanu, vajag rekonstruēt aku un uzcelt kārtīgu sirsniņmāju, noderēs dārza instrumenti, jāpļauj arī zāle, palielinoties trušu skaitam, jādomā par jaunām mājām arī šiem. Sakām paldies visiem atbalstītājiem, kas mums ziedo kaut vai pa niekam vien!»

Svēteļu biedri gaida arī jauno ogulāju un ābelīšu ražu, kad vārīs zaptes un spiedīs sulas, bet no izaudzētajiem dārzeņiem mācīsies gatavot konservus ziemai, salikt skaistus ziedu pušķus un mazliet arī gleznot. Savukārt ap Līgo laiku notiks vasaras nometne, kuras lielais darbs būs pirtsslotu siešana. «Mūsu nomātajā zemesgabalā aug bērziņi, kuri tā vai tā jācērt nost - kāpēc gan lai tos lietderīgi neizmantotu. No sīkajiem zariem siesim slotas, no resnākajiem kokiem būvēsim visu, kas mums nepieciešams. Pērn jau iemēģinājām roku pirtsslotu siešanā un tirgošanā - sanāca labi, tāpēc šogad attīstīsim šo virzienu.»

Pašiem sava siltumnīca

Siltumnīca svēteliešiem ir absolūta nepieciešamība, jo daudz ko var izaudzēt uz atklāta lauka, bet tomātiem labāk patīk siltums. Tāpat pavasarī vajadzīgi stādi - lētāk ir tos izaudzēt pašiem. LVM atbalstītā projekta ietvaros ieplānota siltumnīca.

Ingrīdas kundze atzīst: «Godīgi sakot, nemaz necerējām, ka saņemsim atbalstu siltumnīcas būvei. Daudzi man saka: ko jūs tur māžojaties! Tas nav tā vērts. Taču es redzu, ka ir vērts - es redzu, kā mainās cilvēki un īpaši bērni. Ir patiess gandarījums skatīties, kā viņi bauda sava darba augļus, kāds lepnums pavīd sejās par labi padarītu darbiņu. Prasmes, ko viņi iegūst, strādājot lauku darbus, viņiem neviens vairs neatņems, turklāt prasmes ir pamats, lai viņiem būtu iespēja tālāk veiksmīgi saimniekot un attīstīties pašiem.».