Jēkabpilī palielināsies darba vietu skaits

Patlaban Jēkabpilī bezdarba līmenis sasniedz 9,5%, bet jau tuvākajā laikā paredzams straujš bezdarbnieku skaita samazinājums, jo darbu atsāks rekonstruētais Rimi hipermārkets ar 120 darba vietā, kā arī divas jaunas ražotnes ar kopējo darba vietu skaitu ap 130 cilvēkiem. Intervija ar Jēkabpils domes priekšsēdētāju Leonīdu Salceviču.

– Pagājušajā gadā Jēkabpilī reģistrēti 111 jauni uzņēmumi. Kādas nozares tie pārstāv un cik tie ir lieli?

– Pārsvarā tie ir mazie uzņēmumi – pašnodarbinātie un ģimenes uzņēmumi. Tā ir ļoti pozitīva tendence, jo šie cilvēki nenāk pēc pabalstiem, bet gan domā paši, kā uzturēt sevi un savu ģimeni. Lielākoties tie ir pakalpojumu sniedzēji – šuvēji, frizieri, kosmetologi, ēdinātāji un tamlīdzīgi, bet visi viņi ir pilsētas un reģiona cilvēkiem nepieciešami. No kopējā jaundibināto uzņēmumu skaita kādi trīs līdz pieci ir mazliet lielāki uzņēmumi un nodarbina 10 līdz 30 cilvēkus, pamatā tie saistīti ar mežistrādi un būvniecības nozari.

– Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinājies arī likvidēto uzņēmumu skaits – par ko tas liecina?

– Par katru likvidēto uzņēmumu man nav ziņu, taču viennozīmīgi lielā mērā tas saistīts ar izmaiņām likumdošanā – ja reģistrētais uzņēmums neveic saimniecisko darbību, tad tiek piemērots 50 eiro nodoklis. Manuprāt, tas nav īsti pareizi, jo, ja cilvēks vēlēsies atjaunot saimniecisko darbību, viņam atkal būs jādibina jauns uzņēmums un jāsāk viss no sākuma. Tas ir ne tikai laikietilpīgi, bet arī finansiāli dārgi. Tā var būt bremze, lai cilvēks saņemtos un veidotu savu biznesu.

– Jūs novēlējāt veiksmi visiem, kuri vēlas darboties un nestāv rindā uz sociālajiem pabalstiem. Tajā pašā laikā ir daudz cilvēku, kas vienkārši darbu nevar atrast – kāds ir pašreizējais bezdarba līmenis Jēkabpilī?

– Protams, ne jau visi cilvēki ir slinki – šobrīd, kad bankrotēja Jēkabpils gaļas kombināts un tika atbrīvoti turpat 100 strādājošo, pilsētā bezdarba līmenis ir pieaudzis līdz 9,5%.

– Kāpēc uzņēmums bankrotēja?

– Es domāju, ka tam pamatā vairāk ir notikumi īpašnieka dzīvē. Tagad gaļas kombināts ir nodots izsolei, taču neviens pretendents uz to nav pieteicies. Nedarbojas arī ar Jēkabpils gaļas kombinātu saistītais elevators. Vai tiks atjaunota tā darbība, ir grūti prognozēt, jo tikko ekspluatācijā ir nodots jaunais SIA Linas Agro labības elevators. Šim pašam uzņēmējam piederēja arī Miķelānu cūku audzētava, kas ir veiksmīgi pārdota un turpina strādāt.

Bezdarba procentu ietekmēja arī Rimi hipermārketa rekonstrukcija, kurā strādā ap 120 cilvēku. Tagad remonts ir pabeigts un cilvēki atsāk darbu. Līdz ar to ir paredzams, ka bezdarba līmenis samazināsies.

– Dzīve ir dzīve, un viss plūst un viss mainās. Vai ir izdevies piesaistīt kādus nopietnus investorus, kas varētu uzlabot esošo situāciju?

– Jā, pašreiz ļoti aktīvi pie saviem projektiem strādā divas lielas kompānijas – viens no tiem ir uzņēmums SIA Pata AB, kas būtiski paplašina savu darbību – būvē jaunu skaidu granulu rūpnīcu un plāno ieviest arī citu mūsdienīgu produktu ražošanu. Šajā rūpnīcā ieplānots no 70 līdz 100 jaunu darba vietu. Savukārt AS AmberStone Jēkabpilī darbu uzsāk no nulles – līdz šim tukšā vietā cietuma teritorijā tiks būvēta ražotne, kur darbs pirmajā periodā varētu būt ap 50 cilvēkiem. Jāatzīmē, ka minētā teritorija ļoti strauji attīstās.

Es priecājos par lielajiem uzņēmējiem, kas izvēlējušies Jēkabpili, bet tajā pašā laikā manī ir bažas par to, kā viņiem veiksies ar strādājošo piesaisti. Lai strādātu mūsdienīgā, ar augstām tehnoloģijām nodrošinātā uzņēmumā, vajag atbilstoši sagatavotus cilvēkus. Jādod signāls tiem, kuri patlaban strādā ārzemēs – varbūt viņi atgriezīsies, ja uzzinās, ka Jēkabpilī ir brīvas labi apmaksātas darba vietas.

– Vai pašvaldībai ir iespēja atbalstīt šos uzņēmējus?

– Pagaidām nē, bet līdzko beidzot tiks atvērti ES fondi, kuros paredzēti līdzekļi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, respektīvi, infrastruktūras izveidošanai, tā mēs esam gatavi uzlabot esošo infrastruktūru un izbūvēt jaunu, kas nepieciešamu šo uzņēmumu darbam.

– Jūs jau pieminējāt ES fondus, kam vajadzēja būt atvērtiem jau sen. Kā tas ietekmē pilsētas ekonomisko vidi?

– Tas ir smags jautājums, kas vistiešāk atsaucas uz būvniecības nozari – naudas nav, un būvnieku kapacitāte nav izmantota. Arī Latvijas prezidentūra atvēršanas termiņus ir iekavējusi vēl vairāk – ministrijām nav tik daudz resursu, lai izstrādātu visus noteikumus un nauda būtu pieejama. Es domāju, ka savu iespaidu atstāja arī ministriju saņemtais mantojums no iepriekšējo ministru darbības. Gan Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, gan Vides un reģionālās attīstības ministrijas iepriekšējie vadītāji ar savu vēlmi pierādīt savu visspēcību un reformatoru garu paguva izdarīt daudzas nepareizas lietas. Tagad tās ir jāsakārto un jādzēš nepareizo lēmumu sekas. Es jau redzu gaismu tuneļa galā, jo nopietni tiek strādāts un noteikumi drīzumā būs izstrādāti. Arī mēs, lielo pilsētu asociācija, aktīvi iesaistāmies šajos procesos un iesakām savu redzējumu procesu virzīšanā. Priecē, ka ministrijas, tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrija, to ņem vērā un lietas sakārtojas.

– Cik un kādiem mērķiem naudas ir paredzēts Jēkabpilij?

– Uz šo plānošanas periodu Jēkabpilij pienākas 22 miljoni eiro. No tiem 12 miljoni tiks novirzīti industriālo zonu infrastruktūras uzlabošanai – deviņi miljoni paredzēti jau divu pieminēto uzņēmumu infrastruktūras izbūvei, viņu saimnieciskās darbības efektīvai nodrošināšanai. Četri miljoni tiks ieguldīti Pasta ielas rekonstrukcijā, kurā izvietoti vairāki uzņēmumi, kas ieplānojuši darba vietu skaita palielināšanu.

Seši miljoni paredzēti izglītības iestādēm – līdz šim mums ir izdevies pie visām skolām sakārtot vai uzbūvēt sporta zāles, tāpēc tagad kārta pienākusi stadioniem, pirmām kārtām pie Jēkabpils 2. vidusskolas un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas. Rekonstruēsim arī ēdināšanas bloku un uzlabosim materiāli tehnisko bāzi.

Viens no lielākajiem projektiem ir augsta līmeņa dienesta viesnīcas būvniecība pie 2. vidusskolas, kas nepieciešama, lai mūsu izglītības iestādes varētu uzņemt apkārtējo lauku skolu bērnus. Ir skaidrs, ka ar laiku lauku skolu skaits samazināsies vēl vairāk – tā ir neizbēgama realitāte.

Patlaban gatavojam tehniskos projektus, lai, līdzko fondi atvērsies, varam tos iesniegt.

– Jaunajā plānošanas periodā nauda paredzēta arī deinstitualizācijai, kas faktiski nozīmē, ka valsts atsakās no cilvēku ar īpašām vajadzībām, tajā skaitā garīgi slimo, aprūpes, bet nodod tos pašvaldības ziņā. Kā jūs vērtējat šo programmu?

– Es nevarētu teikt, ka to uzņemu ar sajūsmu, bet saprotu, ka nāksies rīkoties, ja reiz ir pieņemts tāds lēmums. Pašvaldība būs spiesta veidot grupu dzīvokļus un algot attiecīgus cilvēkus, kas viņus pieskatīs un palīdzēs saimniekot. Šim mērķim Jēkabpilij ir pieejami 1,5 miljoni eiro. Taču es uzskatu, ka šādiem cilvēkiem ir jādzīvo specializētā vidē, profesionāli sagatavotu cilvēku uzraudzībā – turklāt valsts rīcībā jau ir visi tam nepieciešamie resursi – gan infrastruktūra, gan speciālisti. Tagad tas ir mēģinājums atkal kaut ko uzlikt uz pašvaldības pleciem, neskatoties uz to, ka mums tagad būs jārada attiecīga vide un jāmeklē attiecīgi sagatavoti darbinieki.

– Ir pieņemts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kuru steidz nonievāt vairākas pašvaldības. Ko tas maina Jēkabpilij?

– Var jau būt, ka jaunais likums nav pilnīgs un ideāls, bet vecais likums nekādi neatbilda šodienas realitātei. Zināmā mērā zaudētājas ir Pierīgas pašvaldības, bet, manuprāt, tas ir tikai taisnīgi, jo vērtētie ienākumi, piemēram, Garkalnes novadā uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes lielāki nekā Jēkabpilī. Vai tad Jānis no Garkalnes ir labāks par Pēteri no Jēkabpils? Jaunais likums izlīdzina atšķirības. Pieļauju, ka, sastādot 2016. gada budžetu, likumā parādīsies neparedzēti trūkumi, bet sēdēt uz vecā likuma un visu laiku īdēt, ka tas ir slikts, arī vairs ilgāk nevarēja.

Līdz šim Jēkabpils nebija nedz dotāciju saņēmējs, nedz maksātājs izlīdzināšanas fondā, vienīgi, tāpat kā Daugavpils, Liepāja un Rēzekne, saņēmām vienreizēju maksājumu. Jaunais likums noteic, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiks rēķinātas pēc īpašas formulas, ņemot vērā pašvaldību vidējos vērtētos ieņēmumus uz vienu nosacīto iedzīvotāju, ko veido prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas noteikta valsts budžeta likumā. Līdz ar to mums naudas būs vairāk, un tas ir tikai taisnīgi.

– Kā pildās šī gada budžets?

– Labi, šogad no budžeta pārpildes dažādiem projektiem papildus esam piešķīruši jau 150 tūkstošus. Domāju, ka līdz gada beigām virs plānotā ienāks vēl daži simti tūkstošu eiro. Jāteic – gods un slava Finanšu ministrijai, kas naudu vienmēr ir pārskaitījusi laikus.