JAUNUMS: Botāniskais dārzs atvērs oranžēriju
Milzu stiklota oranžērija, ko daļēji aizsedz Nacionālā botāniskā dārza koki un ēkas, ir redzama jau no ielas, bet tās patiesos izmērus var novērtēt, tikai tai pieejot tuvu klāt.
Caur piramīdas tipa ieejas mezglu nonākam milzīgā siltumnīcā ar griestu augstumu, kas vienā daļā sasniedz astoņus metrus, bet pamatā ir sešus metrus augsti. 3200 kvadrātmetru oranžērija mūs sagaida ar dažādu kaktusu, ložņājošo augu, daudzgadīgo ziedu un krūmu pārbagātību. Auksto tropu, subtropu un citu klimatisko joslu klimats piemērots konkrētos apstākļos augt radušajiem augiem. Līdz ar to vienas oranžērijas ietvaros var izbaudīt dažādus klimatus, ko nodrošina automatizētās siltuma, mitruma un pat saules intensitātes kontroles sistēmas. Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns teic: būvniecībā ir izmantotas mūsdienīgas, bet Latvijā jau aprobētas tehnoloģijas, kas mums dod iespēju izvairīties no nepamatoti augstām izmaksām un pārsteigumiem ekspluatācijas laikā.
Ēkas priekšā tiks iekārtots plašs zālāja laukums, kur ļaudīm pulcēties dažādiem kultūras un mākslas pasākumiem. Savukārt ēkā paredzētas telpas ne tikai augiem, bet arī cilvēkiem – šeit var notikt konferences un gan formāli, gan neformāli pasākumi.
Oranžērija vēl top – ir jāpaiet laikam, līdz pārstādītie augi saņemsies un sakuplos. Domājams, ka pēc trim gadiem tā sasniegs savu labāko formu un izskatu. Apmeklētājiem pieejamajā ekspozīcijā apskatāmas 1200 augu dažādības, bet caur stikla sienu var vērot vēl vairākus simtus dažādu augu, tajā skaitā gerberu un alpu vijolīšu selekcijas dārzus. Patlaban oranžērijā ir citronu ražas laiks un vīģes ar jau veido augļus. Diemžēl pašas skaistākās kamēlijas jau noziedējušas, bet karaliskajām strelīcijām nāk milzums daudz ziedpumpuru. Katrā no klimatiskajām zonām iekārtotas arī relaksācijas vietas apmeklētājiem – uz ērtiem soliņiem sēžot, varēs vērot dzīvību baseinos vai pacietīgi gaidīt, kad atvērsies maģiskais lotosa zieds.
Jaunā oranžērija paver jaunas iespējas ne tikai apmeklētājiem – ieguvēji ir arī zinātnieki un selekcionāri, kam tagad ir ne tikai vairāk vietas un iespēju, jo projekta ietvaros rekonstruētas vecās laboratorijas, kā arī mūsdienīgas tehnoloģijas augiem nepieciešamā klimata nodrošināšanai un pētījumiem par siltzemju augu aklimatizēšanās iespējām un piemērotību Latvijas dārziem.