Rīgas domes deputāti šodien pauda neapmierinātību, ka Rīgas domes izpilddirektora vietnieka Māra Kalves lēmums aizliegt visus pasākumus 16.martā publiskajā telpā tiek dēvēts par Rīgas domes lēmumu.
"Es norobežojos no 16.marta pasākumu atļaušanas vai aizliegšanas, jo es personīgi neesmu par to lēmis. To darīja izpilddirektora vietnieks - lai tad viņu arī sauc uz tepiķa, publiski drebina un jautā, vai viņš ir politiski angažēts vai nē," šodien Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē satraukumu pauda deputāts Jānis Šmits.
"Bībele māca neuzņemties svešus grēkus. Šos lēmumus pieņem izpilddirekcija, kas ir norobežojusies no mūsu darbības kā nepolitiska institūcija. Rīgas dome nekādu politisku lēmumu nav pieņēmusi, nevēlos klausīties šīs muļķības," sacīja deputāts. Viņš ir sašutis, ka aizliegums publiskajā telpa tiek dēvēts par Rīgas domes lēmumu.
Domnieks uzsvēra, ka atbildība un paskaidrojumu sniegšana jāuzņemas izpilddirektoram, jo tieši tāpat viņš būs tas, kurš lems par pasākumu atļaušanu vai aizliegšanu 9.maijā, kad Uzvaras parkā krievvalodīgie svin tikpat pretrunīgi vērtēto Uzvaras dienu, un 2.jūnijā, kad Vērmaņdārzā pieteikts seksuālo minoritāšu praids.
Deputāts Jānis Atis Krūmiņš ("Demokrātiskie patrioti") gan norādīja, ka vispārīgais apzīmējums "Rīgas dome" drīzāk tiek izmatots kā stratēģiski izdevīgs termins, jo tādējādi problēma ir atrisināta, bet par to nav neviena konkrēta atbildīgā. "Esmu cieši saistīts ar 16.marta pasākumu saskaņošanu vai nesaskaņošanu. Šis lēmums ir ļoti atbildīgs, bet izpilddirektora šajās reizēs nekad nav klāt - ir tikai kāds vietnieks, kas vēlāk nomainās, bet jautājums nonāk uz deputātu pleciem, un neviens nav atbildīgs," piebilda Krūmiņš.
Jau ziņots, ka Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs šogad nepiedalījās lēmuma pieņemšanā par 16.marta pasākumiem, jo atradās komandējumā. Viņa vietā par pasākumu aizliegšanu lēma viņa vietnieks, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Māris Kalve. Identiska situācija bija arī pērn, taču Rīgas domē apgalvoja, ka tā esot tikai sakritība.
Savukārt komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norādīja, ka "stumdīt kauliņus" šajā gadījumā neesot jēgas, jo atbildības novelšana Latvijā ir ierasta prakse. "Valsts savas problēmas nogrūž uz pašvaldības pleciem, tāpat izpilddirektors savējās nogrūž Kalvem. Ja Kalve varētu, gan jau arī viņš to nogrūstu citam. Mēģinājumi atkratīties no atbildības ir bijuši arī iepriekš, piemēram, rosinot šo jautājumu skatīt komitejā. Šis lēmums vienmēr ir politisks, bet vai kāds ir grēkāzis un citu priekšā vainīgs - tas ir cits jautājums," uzskata Turlais.
Šmits savukārt ir apņēmības pilns vērsties pie opozīcijas deputātiem, lai mudinātu tos vērsties pie Saeimas kolēģiem ar ierosinājumu noteikt Brīvības pieminekli par vietu, kur būtu aizliegts rīkot konkrētus viedokļa paušanas vai problēmu risināšanas pasākumus.
Arī Turlais piebalsoja, ka visās Eiropas galvaspilsētās ir kāda svinīga vieta, kur atļautas tikai oficiālas ceremonijas un protokola pasākumi, un līdzīgi vajadzētu rīkoties arī Brīvības pieminekļa gadījumā. Viņš arī piebilda, ka Brīvības pieminekļa likums jau guļ Saeimas plauktos apmēram astoņus gadus, taču tam pietrūkst virzītāju.