"Šlesera Reformu partija LPP/LC" likvidācijas dēļ nesaņems valsts budžeta finansējumu

"Šlesera Reformu partijas LPP/LC" ceturtdien kongresā pieņemtais lēmums partiju likvidēt faktiski nozīmē arī to, ka partija nesaņems valsts budžeta finansējumu, kaut gan tā iepriekš bija pieteikusies šā finansējuma saņemšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai BNS norādīja, ka atbilstoši likumam valsts budžeta finansējuma izmaksa tiek pārtraukta, ja partija izbeidz darbību.

To, vai partijas likvidācija nozīmē tās mēģinājumu izvairīties no pusmiljona latu atmaksas valsts budžetā par pārsniegto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru un neatļautiem dāvinājumiem, Vitenburgs nekomentēja, jo tiesvedība par naudas atmaksu joprojām turpinās.

KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks gan vasarā jau pirms parlamenta vēlēšanām aģentūrai BNS pieļāva, ka arī LPP/LC varētu iet Tautas partijas ceļu un likvidēties, tādējādi raisot aizdomas par mēģinājumu izvairīties no pusmiljona latu atmaksas valsts budžetā.

Uz Vilka teikto toreiz asi reaģēja partijas līderis Ainārs Šlesers, kurš Vilka izteikumus nodēvēja par izdomājumiem tirgus sievu līmenī.

KNAB jau agrāk norādījis, ka piedzīt naudu no politiskajām partijām par finanšu pārkāpumiem ir problēma. Vitenburgs paskaidroja, ka šīs problēmas risināšanā KNAB jau iepriekš piedāvājis divus variantus. Pirmais – paplašināt to lietu loku, kuras būtu izskatāmas paātrinātā kārtībā, taču šāds priekšlikums netika atbalstīts.

Otrs risinājums paredz stiprināt tiesu kapacitāti, lai visas lietas, arī šādas, tiktu izskatītas ātrāk.

Jau vēstīts, ka visas sešas partijas, kas vēlēšanās saņēma vairāk nekā 2% atbalstu un tādējādi kvalificējās valsts budžeta finansējuma saņemšanai, pieteikušās no 2012.gada katru gadu līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām saņemt valsts naudu. Viena no šīm partijām bija "Šlesera Reformu partija LPP/LC", kaut arī tās deputāti netika parlamentā, bet par to nobalsoja 2,4% vēlētāju.

Līdz 2014.gadam no valsts budžeta finansējums katru gadu var tikt piešķirts šīm sešām partijām. "Šlesera Reformu partijai LPP/LC" tas būtu 11 065 lati.

Piešķirto finansējumu partijas ir tiesīgas izlietot telpu īrei, sakaru pakalpojumiem, darba algām, pētniecības darbiem un iedzīvotāju izglītošanas pasākumiem, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijai.

Pērnā gada nogalē toreizējā LPP/LC iesniedza apelācijas sūdzību par spriedumu, ar kuru partijai likts samaksāt pusmiljonu latu valsts budžetā par pārsniegto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru un neatļautiem dāvinājumiem. Apelācijas sūdzību Administratīvā apgabaltiesa plāno skatīt nākamgad 22.februārī. Šīs tiesas lēmumu vēl būs iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

KNAB lika LPP/LC atmaksāt 528 870 latu gan par pārsniegto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, gan par neatļautiem dāvinājumiem. Partija KNAB lēmumu par šīs summas atmaksāšanu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.

LPP/LC uzdots atmaksāt pārsniegtos pieļaujamos priekšvēlēšanu izdevumus 422 226 latu apmērā un pretlikumīgi saņemtos ziedojumus kopsummā par 106 643 latiem.

Birojs secināja, ka partija LPP/LC ir 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušās un jau darbību izbeigušās Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" vēlēšanu apvienības saistību un tiesību pārņēmēja. Tāpat KNAB secinājis, ka konkrētajā gadījumā apvienība, izmantojot politisko partiju pārreģistrācijas kārtību, ir izvairījusies no saistībām pret valsti, tādējādi rīkojusies pretēji likuma mērķim, kas paredz nodrošināt partiju finansiālās darbības atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Kaut gan apvienības atļautais priekšvēlēšanu izdevumu limits priekšvēlēšanu periodā bija 279 631,20 latu, birojs konstatēja, ka apvienības priekšvēlēšanu izdevumu kopsumma bija 701 857 lati. Izvērtējot apvienības priekšvēlēšanu kampaņu un ar to saistītos faktiski izlietotos finanšu līdzekļus, KNAB konstatējis, ka papildus deklarācijā norādītajiem priekšvēlēšanu izdevumiem tajā nebija norādīti vairāki ar apvienības priekšvēlēšanu kampaņu saistīti izdevumi.

Aģentūra BNS arī ziņoja, ka Augstākās tiesas Senāts rudenī atstāja negrozītu spriedumu lietā, kurā Tautas partija apstrīdēja KNAB lēmumu par 2006.gada priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. KNAB uzdeva partijai pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1 027 366 latu apmērā. Partija to pārsūdzēja, un tiesas procesi ilga vairākus gadus.

Tautas partija Valsts kasē varētu ieskaitīt tikai trīs tūkstošus latu.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais