Izrādās, ka ar oligarhiem cīnīties skubinošie politiķi paši nemaz nesaprot, pret ko īsti viņi aicina cīnīties un kādu ļaunumu aicina iznīdēt. Piemēram, vadošais Vienotības politiķis Aleksejs Loskutovs uzskata, ka ir labie un ir ļaunie oligarhi.
A. Loskutovs, kura pārstāvētā partija Vienotība oligarhu apkarošanā apņēmusies pat pārspēt Zatlera Reformu partiju, sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka arī pats uzklausījis oligarha, Ventspils grupas uzņēmēja Oļega Stepanova piedāvājumus.
Jāatgādina, ka arī Valdis Zatlers savulaik kopā ar Aivaru Lembergu pie vīna glāzes draudzīgi tērzēja par valsts problēmām, kas viņam divas nedēļas vēlāk netraucēja Ventspils mēru izsludināt par oligarhu. Tāpat V. Zatleram pavisam nesen nekas netraucēja Jaunajā vilnī patērzēt ar oligarhu Aināru Šleseru.
Dodas uz Stepanova biroju
A. Loskutovs neslēpa, ka ar O. Stepanovu ticies divas reizes. Vienu reizi – laikraksta Telegraf rīkotajā pasākumā, otru – pēc O. Stepanova iniciatīvas viņa birojā Vecrīgā iepretim Doma baznīcai. Tā bijusi aptuveni stundu ilga saruna: «Pirms diviem gadiem tā bija saruna ar politisku kontekstu. Tomēr es nolēmu pievienoties Sabiedrībai citai politikai,» atminējās A. Loskutovs.
Viņš gan atturējās minēt, tieši kādus piedāvājumus O. Stepanovs viņam izteicis. Vaicāts, vai O. Stepanovs viņam piedāvājis iestāties partiju apvienībā Saskaņas centrs, A. Loskutovs skaidroja: «Saskaņas centram viņš nepiedāvāja pievienoties, bet mums bija saruna par maniem plāniem. Es uzklausīju Stepanova kungu, bet tomēr man simpātiskāka šķita Sabiedrība citai politikai, jo tā bija tuvāka manai pārliecībai. Tā ir liberāla partija ar pietiekami stipru sociālo programmu.»
Vaicāts, vai O. Stepanovu, viņaprāt, var saukt par oligarhu, A. Loskutovs atbildēja: «Oligarhs tādā tīri teorētiskā izpratnē ir bagāts cilvēks, visdrīzāk pelnošs ar uzņēmējdarbību, kam pieder plašsaziņas līdzekļi, ir vēlme ietekmēt politiskos procesus un ir vēlme tieši tajos piedalīties. Es nezinu, vai uz šo brīdi Stepanova kungam ir savi plašsaziņas līdzekļi. Līdz ar to ir jautājums, vai viņš atbilst šai oligarha definīcijai: bagātība, ietekme uz politiku un plašsaziņas līdzekļi.»
Jautāts, vai tad O. Stepanovam savulaik nepiederēja laikraksts Telegraf, A. Loskutovs atbildēja: «Laikam tā ir bijis. Bet kas ir interesanti – viņš nekad pats nav gājis politikā.» Prātojot par O. Stepanova ietekmi politikā, A. Loskutovs piebilda: «Es esmu samērā jauns cilvēks politikā, un man grūti spriest – es neesmu no tiem, kurš piedalās politikas virtuvē.»
Labie un ļauni oligarhi
Vaicāts, ja salīdzina O. Stepanovu un A. Lembergu, kurš no viņiem ir labais un kurš ļaunais oligarhs, A. Loskutovs skaidroja: «Tas ir saistīts ar to, kādā veidā un kādos nolūkos ir saikne ar politiskajiem procesiem. Nav noslēpums, ka Kurzemes reģionam un Ventspilij īpaši bija labvēlība Eiropas fondu apguvē. Ja skaita uz galviņām, tur Eiropas fondu apguve ir sešas reizes vairāk nekā Latgalē, no kuras es esmu ievēlēts.»
Finanšu ministrijas informācija gan liecina, ka A. Loskutovs vai nu ir maldināts, vai apzināti melo. Atbilstīgi Finanšu ministrijas datiem, 32% no kopējā Eiropas struktūrfondu līgumu finansējuma apjoma ir noslēgti Rīgā un tās reģionā, 25% veido noslēgtie līgumi, kas tiek realizēti visā Latvijā. Reģionu līdere pēc veiktajiem maksājumiem finansējuma saņēmējiem šā gada maija beigās ir Rīga un tās reģions. Savukārt analizējot finansējuma apjomu uz vienu iedzīvotāju (pret kopējo iedzīvotāju skaitu reģionā), izrādās, ka visvairāk – 452 lati uz iedzīvotāju – izmaksāts tieši Latgalē. Līdzīga situācija ir Vidzemē – 442 lati, bet Kurzemes iedzīvotājiem 426 lati. Būtiski ir tas, ka 15 gadu laikā Ventspils citām pašvaldībām ir sniegusi palīdzību 36 miljonu latu apjomā.
Vaicāts, vai tad tas ir slikti, ja cilvēki profesionāli spēj uzrakstīt projekta pieteikumus Eiropas Savienības fondiem un tie tiek apstiprināti, A. Loskutovs teica: «Ritums, jūs taču neesiet naivs cilvēks. Viena lieta rakstīt projektus, cita lieta ir projekti savam novadam vai pilsētai. Lemberga kungs, lai arī atstādināts, bet faktiski turpina vadīt pilsētu un nostāda valdību tādā pozīcijā, ka viņa politiskais spēks gatavs atbalstīt jebkuru valdības lēmumu, ja Ventspilij atleks vēl kaut kas.»
Nav ietekmes
Vaicāts, vai tad tas ir slikti, ja kādam Latvijas reģionam kaut kas atlec, A. Loskutovs teica: «Laikam mums tomēr jādomā par vienmērīgāku Latvijas attīstību, vēl jo vairāk, ja zinām, ka Latgale Eiropas mērogā ir viens no depresīvākajiem reģioniem.»
Uz jautājumu, ko viņš pats gada laikā paveicis sava reģiona labā – vai palīdzējis iegūt līdzekļus kādam projektam, vai lobējis Latgales intereses, A. Loskutovs atzinās: «Ne man tāda ietekme, ne man tādas iespējas – no vienas puses. No otras puses, es uzskatu, ka mans galvenais darbs bija tiesiskums kā tāds – gan pretkorupcijas komisijas vadīšana, gan nenoklusēšana, konstatējot, ka Saeimā ir savas nebūšanas. Proti, protokola viltošana, lai nepieļautu kriminālatbildību par partijas finansēšanu. Tas ir darbs, kuru tiešām varu darīt ar atdevi.