Lembergs: nav īstais laiks, lai ietu atvaļinājumā; nav, kas aiztāv Latviju Eiropas Savienībā

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir vērsies ar vēstuli pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, uzsverot, ka laikā, kad Eiropas Savienībā tiek risināti Latvijai ļoti būtiski jautājumi, virkne augstāko Latvijas amatpersonu atrodas atvaļinājumos, tādējādi nespējot aizstāvēt mūsu valsts intereses.

A. Lembergs uzsver: 29.jūnijā Eiropas Komisija visām Eiropas Savienības dalībvalstīm izsūtīja priekšlikumu par Eiropas Savienības 2014.-2020. gada budžetu. Tajā iekļauti vairāki būtiski ierosinājumi Eiropas Savienības (ES) budžeta izmantošanai, kas būs par pamatu ES politiku realizācijai līdz 2020. gadam. Eiropas Komisijas sagatavotais priekšlikums būs diskusiju svarīgākais dienaskārtības jautājums starp ES dalībvalstīm, ko plānots noslēgt jau 2012. gada beigās. Jau šobrīd ir acīmredzami, ka Eiropas Komisijas priekšlikums daudzējādā ziņā nesakrīt ar Latvijas interesēm. Turklāt bez aktīvas Latvijas līdzdalības un konkrētas nostājas diskusijās ar ES dalībvalstu līderiem nākamajā 7gadē var tikt iestrādāti noteikumi, kas būtiski pasliktinās mūsu valsts tautsaimniecības attīstību, t.sk. lauksaimnieku konkurētspēju.

Piemēram, EK priekšlikums paredz uzlikt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) finansējuma ierobežojumu 2,5% apmērā no ekonomikas kopapjoma, kas ir būtiski mazāk nekā 2007.-2013.gadā Latvijai pieejamie līdzekļi – 3,7% apmērā no ekonomikas kopapjoma. Pie šāda aprēķina Latvija periodā no 2014.-2020.gadam var neiegūt tautsaimniecības attīstības projektu īstenošanai, salīdzinot ar esošo 7gades periodu, gandrīz 1 miljardu eiro.

Arī EK paredzētais tiešmaksājumu līmenis lauksaimniekiem Latvijā arī turpmāk būtu ievērojami zemāks nekā ES vidējie rādītāji. Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Latvija saņemtu vismazākos tiešos maksājumus visā Eiropas Savienībā.

Pirmās diskusijas par ES budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam notiek neformālā Eiropas Savienības valstu ministru sanāksmē 28.-29.jūlijā Polijā. Šajā sanāksmē Latviju pārstāvēs Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas ierēdņi Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Teikmaņa vadībā. Taču Latvijas valsts pārstāvniecība politiskajā līmenī tik būtiskās sarunās nodrošināta netiek.

Jāatzīmē, ka Ministru prezidents ārlietu ministram ir piešķīris mēnesi ilgu atvaļinājumu, kas ir tiešs apliecinājums tam, ka aizstāvēt Latvijas valsts intereses Eiropas lietu ministru un valsts sekretāru sanāksmē politiskā līmenī viņš neuzskata par svarīgu.

Arī „Vienotības” vadītās Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis, kurš atpūšas saulainajā Spānijā, neuzskatīja par vajadzīgu izskatīt un apstiprināt Saeimā Latvijas sākumpozīciju par ES budžetu 2014.-2020.gadam.

Līdz ar to es aicinu premjeru nekavējoši atgriezties pie Latvijas attīstībai svarīgu interešu pozīcijas izstrādes, atturēties no polittūrisma vairāku nedēļu garumā un atsaukt no atvaļinājuma Ģirtu Valdi Kristovski, lai sarunās ar ES dalībvalstu Eiropas lietu ministriem Latvija tiktu pārstāvēta ne tikai ierēdniecības, bet arī politiskā līmenī.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais