Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) ar savu došanos pie pieminekļa Uzvaras parkā pierāda, ka domes vadība redz Rīgu kā Krievijas guberņas pilsētu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda partijas "Jaunais laiks" (JL) Rīgas domes frakcijas vadītāja vietnieks Olafs Pulks.
"Ja [vicemērs Ainārs] Šlesers uztraucas, ka mēs varētu būt Eiropas Savienības province, tad Ušakovs ar savu gājienu vakar pie Uzvaras pieminekļa parādīja, ka šobrīd domes vadība redz Rīgu kā Krievijas guberņas pilsētu," sacīja Pulks.
Pēc JL pārstāvja domām, par to liecina Ušakova biedrošanās ar Krievijas militārpersonām un Krievijas karogu. "Tur nebija redzams, ka viņš ir neatkarīgas valsts galvaspilsētas mērs," uzskata Pulks.
"Apskatījos bildes pie tā saucamā Uzvaras pieminekļa - nu te nu mēs esam. Rīgas mērs, Krievijas karoga ieskauts, nāk pie pieminekļa, kur pakājē cilvēki vicina sarkanus karogus. Tā ir atbilde tiem, kuri gribēja zināt, kas notiks, kad SC kopā ar Šleseru pārņems varu Rīgā, - tas arī notiks un ar vēl lielāku sparu parādīsies 9.maijā. Tā ir atbilde arī tiem, kuri negāja uz vēlēšanām, jo nekas jau tāpat nemainīsies un visi politiķi jau ir vienādi," teica Pulks.
Jau ziņots, ka Ušakovs un Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs vakar Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) rīkotā mītiņa laikā nolika ziedus un piemiņas vainagus pie pieminekļa Uzvaras parkā, pieminot Rīgas ieņemšanas laikā kritušos padomju karavīrus.
Kopā ar Ušakovu un Vešņakovu ziedus nolika vairāki Rīgas domes "Saskaņas centra" frakcijas deputāti. Pasākumā piedalījās arī Saeimas deputāts Jakovs Pliners (PCTVL), bijušie Rīgas domes deputāti Genādijs Kotovs (PCTVL) un Natālija Jolkina (PCTVL), kā arī aktīvists Jurijs Kotovs.
"Ja 1944.gadā Rīga netiktu atbrīvota no nacistiem, tad šodien mums nebūtu nedz neatkarīgas Latvijas, nedz tās galvaspilsētas. Mans pienākums ir pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas karoja pret nacistiem," izteicās SC priekšsēdētājs un Rīgas mērs Ušakovs.
1944.gada 13.oktobrī, tieši forsējot Ķīšezeru, padomju armija iegāja Rīgā. Padomju armijai tuvojoties Rīgai, emigrācijā uz Rietumiem devās apmēram 100 000 cilvēku. Latvijā palikušajiem nācās pārciest 1949.gada deportāciju vilni, lauku kolektivizāciju, apvainojumus nacionālismā un migrantu pūļus, kas ieplūda Latvijā 60. un 70.gados.