Latvija nebūs izņēmums – arī mūsu valstī gaidāmi imigranti. Vai tie būs bēgļi vai viesstrādnieki, taču no citu valstu iedzīvotājiem mēs pilnībā neizvairīsimies. Pašlaik nav iespējams prognozēt, cik daudz šādu ieceļotāju varētu būt, un tieši šajā jautājumā domas ir atšķirīgas.
Kaut arī vēl neviens Latvijai neesot licis nopietni apsvērt militāros konfliktos cietušo valstu iedzīvotāju izmitināšanu, arvien biežāk izskan Latvijas ārlietu un aizsardzības ministru skandētā mantra, ka Latvija ir atbildīga Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras pienākums būs atvēlēt mītnes vietu tiem, kuriem tā nepieciešama.
Savukārt ekonomiskie bēgļi Latviju nepārplūdinās, ir pārliecināts Saeimas deputāts Atis Lejiņš, bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta direktors. Jau 2006. gadā viņa vadītais institūts kopīgi ar Konrāda Adenauera fondu izstrādāja pētījumu par Latvijas imigrācijas politiku. A. Lejiņš strikti noskalda: «Šitie slavenie runātāji, ka Latvijā neizbēgami būs imigranti, nevar atbildēt uz šiem jautājumiem! Pagaidām mums nav kur likt tādus cilvēkus, pie mums ir bezdarbs.» Deputāts norāda, ka, piemēram, Rīgas kuģu būvētavā no 1500 darbiniekiem tikai 50 ir viesstrādnieki no Ukrainas – speciālisti, kuri tiešām vajadzīgi. Šurp vairs netiekot aicināti tie, kuri mūrē sienas, «kā pieķērām [Latvijas Nacionālajā] bibliotēkā», uzsver politiķis. Informatīvajā telpā tiek doti mājieni, ka Latvijā varētu ierasties viesstrādnieki no Ķīnas, kur ir mazas algas un milzu pārapdzīvotība. Iedzīvotāju reģistrā, pēc datiem gada sākumā, uzrādīts, ka Latvijā dzīvojuši 55 Ķīnas pilsoņi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Rjabcevs piebilst, ka, piemēram, Ogrē dzīvo divi vjetnamieši, bet Rīgā reģistrēti 10 Eiropas izcelsmes ķīnieši.
Valsts darba inspekcijas pārstāve Baiba Auzāne informē, ka nelegālo viesstrādnieku bums bijis 2007. un 2008. gadā. Arī A. Rjabcevs norāda, ka legālā migrācija ir krietni samazinājusies. Par to liecina izsniegto darba atļauju skaits nodarbinātībai pie noteikta darba devēja: 2006. gadā – 2386 atļaujas, 2007. gadā – 4935, 2008. gadā – 5356, 2009. gadā – 2439 atļaujas un pērn – tikai 2212 atļaujas. Arī izsniegto uzturēšanās atļauju skaits ļauj secināt, ka ārvalstnieki neraujas pat uz laiku dzīvot Latvijā, – 2007. un 2008. gadā tika izsniegtas no 4600 līdz vairāk nekā 4800 atļaujām, bet 2010. gadā vairs tikai 2495.
Tomēr biedrības Kustība demokrātiskai domai pārstāve Anda Grants uzskata, ka ir jāsāk domāt par imigrantu integrāciju. Tāpēc biedrība projekta Esi gatavs! ietvaros rīkoja semināru ciklu valsts un pašvaldības iestāžu vadītājiem. «Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir prom. Likumsakarīgi, ka iebrauks citi, – tie, kas meklēs labākas darba iespējas. Protams, tie nav ne bari, ne pūļi, kas drūzmējas pie Latvijas robežas, bet šāda parādība pastāvēs,» saka A. Grants.
«Sabiedrībai ir jābūt gatavai akceptēt, ka būs imigranti. Arī mūsu cilvēki taču strādā citur. Kā pret viņiem izturas, kā viņi jūtas? Kas mums pensijas vecumā maksās pensijas? Diez vai tās ģimenes, kuras tagad ar bērniem dzīvo citās valstīs, dosies atpakaļ uz Latviju,» uzskata A. Grants. A. Lejiņš iebilst: «Un kas maksās viesstrādniekiem sociālos pabalstus? Anglijā imigranti sociālajos pabalstos saņem vairāk nekā dod labumu valstij. Es varu saderēt, kad Latvijā uzlabosies ekonomiskā situācija, daudzi brauks atpakaļ.