Nepietiekams finansējums attīstības sadarbībai ir ne tikai Latvijā, bet vēl vairākās jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, atzina Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Lai gan Latvijas budžetā finansējums attīstības sadarbībai šogad ir tuvu nullei, Piebalgs minēja, ka ES valstu vidū Latvija šajā ziņā nav pēdējā. "Latvija nav pēdējā. Tādā līmenī ir gan Ungārija, gan Slovākija, gan pat Igaunija," norādīja attīstības komisārs.
Tikmēr trīs jaunajās ES dalībvalstīs - Maltā, Kiprā un Lietuvā - finansējums attīstības sadarbībai ir pat augstāks, nekā ES sākotnēji bija cerējusi sasniegt.
Savukārt no vecajām dalībvalstīm vislielākās problēmas ir ar Itāliju. "Bet Itālija vienmēr ir pamatojusi, ka tai jāuzņem visi bēgļi, kas neparādās statistikā. Tad, protams, ir arī Grieķija un Portugāle. Labākās, protams, ir Ziemeļvalstis, Luksemburga, Nīderlande, Vācija. Pārējās ir ļoti cerīgas, ka sasniegs savu solījumu – 0,7%," pastāstīja eirokomisārs.
Tomēr viņš norādīja, ka attiecībā uz finansējumu attīstības sadarbībai salīdzinājumi nebūtu gluži vietā. „Runa nav par to, kā izskatās [uz kopējā fona], bet par to, ka jāmēģina būt pašlepniem un spēlēt to lomu pasaulē, kas mums jāspēlē, nevis teikt visiem, ka ir jāpalīdz mums,” uzsvēra Piebalgs.
Kā piemēru viņš minēja Japānu, kas 11.martā piedzīvoja postošu zemestrīci: Japāna visu laiku palīdzēja citiem, tagad citiem ir jāpalīdz Japānai.
"Tāpat arī, ja mēs palīdzam citiem, tad citi palīdzēs mums. Jā, pie mums nav zemestrīces vai kodolkatastrofas tuvākajā laikā, bet neviens jau nekad nezina – daba ir neaprēķināma un var būt situācija, kad mums palīdzība patiešām ir vajadzīga, un tad starptautiskā sabiedrība to sniegs. Bet tā ir tāda nerakstīta vienošanās – tev jāpalīdz citiem, lai tev palīdzētu," teica attīstības komisārs.