Valdība otrdien uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām sašaurināt vienotās atlīdzības sistēmas mēnešalgu diapozonu. Ziņojumā teikts, ka, pamatojoties uz Saprašanās memorandu ar Eiropas Savienību, FM izskatīja iespēju sašaurināt valsts tiešās pārvaldes iestāžu mēnešalgu skalā esošos mēnešalgu diapazonus, proti, starpību starp minimālo un maksimālo mēnešalgu katrai mēnešalgu grupai. Uzdevums ir daļēji izpildīts, jo no šā gada 1.janvāra tika paaugstināta minimālā mēneša darba alga no 180 latiem līdz 200 latiem.
Atbilstoši šim lēmumam tika pārskatītas MK noteikumos iekļautās mēnešalgu skalas, paaugstinot to mēnešalgu grupu zemākās mēnešalgas, kuras nepārsniedza 300 latus, tādā veidā sašaurinot daļu no mēnešalgu diapazoniem.
FM norāda, ka jau šobrīd ir ievērojami izlīdzinājušās mēnešalgas ministrijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem. Darba samaksas izlīdzināšanās uzsākās pagājušā gada sākumā, kad no 2010.gada 1.janvāra tika atcelti vadības līgumi, likvidēta piemaksa par intensitāti, noteikts prēmēšanas aizliegums 2010. un 2011.gadā. Ar MK noteikumiem tika izveidotas divas mēnešalgu skalas - viena ministrijām, Valsts kancelejai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, otra - ministriju padotībā esošajām iestādēm. Atsevišķas skalas ministrijām izveides mērķis bija sašaurināt mēnešalgu diapazonus šai iestāžu grupai. Tas bija iespējams arī, ņemot vērā, ka nodarbināto skaits ministrijās ir salīdzinoši neliels - pēc 2010.gada novembra datiem, to skaits bija 3024.
Ministriju mēnešalgu skalā lielākais diapazons nepārsniedz 49% robežas, teikts FM sagatavotajā ziņojumā.
Tajā norādīts, ka lielākas atšķirības mēnešalgās ir vērojamas starp padotības iestādēm. Lai objektīvi novērtētu atšķirības mēnešalgās un konstatētu, kurās mēnešalgu grupās un kuros amatos atšķirības par līdzīgiem pienākumiem ir vislielākās, FM turpinās darbu pie mēnešalgu apmēru analīzes padotības iestādēs.
Analīzei nepieciešama informācija par mēnešalgām pēc to pārskatīšanas saistībā ar minimālās algas izmaiņām, proti, par 2011.gada janvāri, kuru iestādes FM iesniegs līdz 2011.gada 15.februārim. Tādējādi FM līdz šā gada pirmā ceturkšņa beigām veiks datu analīzi, lai sagatavotu priekšlikumus apspriešanai valdībā.
Pēc ziņojumā teiktā, skatot jautājumu par iespēju samazināt mēnešalgu diapazona augstākās robežas, jāņem vērā, ka mēnešalgu skalas maksimālās mēnešalgas iepriekšējā periodā tika samazinātas divas reizes. 2009.gada 30.jūnijā valdība pieņēma grozījumus MK noteikumos, kuri regulē darba samaksu no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem. Grozījumi paredzēja mēnešalgu skalu samazināšanu, piemērojot diferencētu pieeju - par 20% tika samazinātas mēnešalgas, kas bija lielākas par 300 latiem, bet par 15% - mēnešalgas, kas bija mazākas par 300 latiem. 2010.gada 1.janvārī stājās spēkā noteikumi, kuri paredzēja skalā mēnešalgu maksimumus samazināt vēl par 5%.
FM, pamatojoties uz 2010.gada pirmā pusgada informāciju, veica sākotnējo novērtējumu, cik daudz ministriju padotības iestāžu amatu atrodas pie skalas zemākajām robežām un līdz 5% intervālam no zemākās robežas. Novērtējums parādīja, ka ministriju padotības iestādēs 1844 amatiem noteiktās mēnešalgas ir pie skalas zemākajām robežām vai arī 5% intervālā virs zemākajām robežām. Visvairāk šādu amatu ir Sociālās aprūpes centros (Labklājības ministrijas resors) - 1202 amati, muzejos (Kultūras ministrijas resors) - 165 amati, Valsts robežsardzē (Iekšlietu ministrijas resors) - 88 amati, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā (Aizsardzības ministrijas resors) - 84 amati, kā arī Valsts meža dienestā (Zemkopības ministrijas resors) - 74 amati.