Partija "Izaugsme" noskaņota turpināt darbu apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) sastāvā un sagaida, ka partiju apvienībā kopīgi notiks kļūdu izvērtēšana, kā arī tiks nosaukti nākotnē īstenojamie mērķi, pauž "Izaugsmei" vadītājs, Saeimas deputāts Andris Skride (AP).
AP veido partijas "Latvijas attīstībai", Kustība "Par!" un "Izaugsme".
Vaicāts par "Izaugsmes" valdes sēdē lemto pēc 14.Saeimas vēlēšanām, kurās AP palika tieši pirms 5% barjeras, Skride skaidroja, ka partija turpinās darboties un vairot biedru skaitu, lai startētu nākamajās tuvākajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas plānotas 2024.gadā. Piedalīšanās EP vēlēšanās paredzēta AP sastāvā.
Taujāts, vai AP turpinās darbu visas trīs partijas, politiķis prognozēja, ka par to notiks kopīgas sarunas apvienības iekšienē.
Skride uzsvēra, ka AP ir jāizvērtē kļūdas un padarītie darbi, kā arī jāiezīmē centriski liberālas politikas īstenošana ar skaidriem mērķiem, ko politiskais spēks nākamajās desmitgadēs apņemas īstenot.
Kā ziņots, iespējams, pēc vēlēšanām politiskās sadarbības kopaina starp AP veidojošajām partijām būs citādāka, aģentūrai LETA sacīja Skride.
Saeimā neiekļuvušās AP premjera amata kandidāts Artis Pabriks (AP/"Latvijas attīstībai") iepriekš intervijā Latvijas Radio izteicās, ka AP vēlēšanās vāji nostartēja tajos apgabalos, par kuriem atbildēja partija "Par".
Skride iepriekš atzina, ka pieņem šo Pabrika kritiku, jo vissliktākais partijas rezultāts bijis tieši Rīgā un Kurzemē. "Varbūt "Par!" cerēja uz kādiem veciem lauriem un par maz stāstīja par saviem darbiem, kas izdarīti. Šeit es arī saskatu problēmas komunikācijā un neieklausīšanos citu viedoklī. Neieklausīšanās vēlētājos, iespējams, arī atstāja sliktu rezultātu tieši Rīgā," pauda Skride.
Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem AP un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.