Latvija Hodorkovska lietā oficiālus paziņojumus nesniegs
Lai gan bijušā Krievijas naftas giganta Jukos vadītāja Mihaila Hodorkovska un viņa vietnieka Platona Ļebedeva notiesāšana izraisījusi lielu rezonansi pasaulē, Latvijas ārlietu resors speciālus paziņojumus negatavo.
Tiesas spriedums, ar kuru par vainīgiem milzīga apjoma naftas produktu zādzībā un iegūtās naudas legalizācijā tika pasludināti bijušie Jukos vadītāji, momentā izsauca reakciju daudzās valstīs. Šā procesa politiskie zemūdens akmeņi jau no tā uzsākšanas brīža ir dominējuši pār lietas krimināltiesisko pusi.
Cilvēktiesību ievērošanu uzraugošas institūcijas pasaulē norādījušas uz iespējamu Kremļa izrēķināšanos ar politisko oponentu atbalstītājiem. Vladimira Putina reakcija bijusi visai skarba. Dažas nedēļas pirms sprieduma pasludināšanas viņš publiski izteicās, ka "zagļiem jāsēž cietumā", tādējādi asi demonstrējot varas nostāju.
ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone norādīja, ka šādam spriedumam būs negatīva ietekme uz Krievijas reputāciju, ES augstākā ārlietu pārstāve Katrīna Eštone izteica cerību, ka Krievija ievēros starptautiskās saistības un nodrošinās likuma varu. Eiropas Parlamenta prezidents Ježijs Buzeks paziņoja, ka Hodorkovska lieta "kļuvusi par simbolu sistemātiskajām problēmām attiecībā uz likuma varu, juridisko nihilismu un cilvēktiesībām mūsdienu Krievijā". Visasāk, šķiet, izteicies Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle: "Veids, kādā notika šī prāva, ir ļoti apšaubāms, un tas ir solis atpakaļ Krievijas ceļā uz valsts modernizāciju."
Latvijas ārlietu ministra padomniece preses jautājumos Dace Balode pastāstīja, ka ne ministrija, ne ministrs Ģirts Valdis Kristovskis nekādus speciālus paziņojumus Hodorkovska sakarā nesniegs. "Mēs to neesam darījuši arī iepriekš un šo praksi negrasāmies mainīt," viņa sacīja. Vienlaikus D. Balode norādīja, ka gluži bez ievērības šis jautājums no mūsu valsts puses nepaliks – Latvija turpinās darbību ES un Krievijas cilvēktiesību dialoga ietvaros, jo, pēc viņas teiktā, šī lieta vairāk skar nevis valstu divpusējās attiecības, bet gan cilvēktiesību jomu. M. Hodorkovskis jau vairākkārt esot vērsies ar iesniegumiem ES institūcijās, un to ietvaros Latvija arī dos savu ieguldījumu kopīgas attieksmes veidošanā.
"Sniegt kaut kādus paziņojumus ir vērts tikai tad, ja to sniedzēju rīcībā ir pamatota specifiska informācija, baidos, ka Hodorkovska gadījumā Latvijas rīcībā šādas informācijas nav," Neatkarīgajai sacīja politologs Filips Rajevskis. Viņaprāt, pašmērķīgi paziņojumi no Latvijas puses šajā lietā būtu "skriešana pa priekšu lokomotīvei" – mūsu valstij jāpaliek koordinētas ES politikas ietvaros. F. Rajevskis turklāt norādīja, ka nebūt ne viss Hodorkovska lietā esot vērtējams viennozīmīgi. "Viņš nekļuva par miljardieri, izveidojot, teiksim, Google, bet gan privatizējot valstij piederošus aktīvus, un šobrīd nevar simtprocentīgi apgalvot, ka tas notika stingri likuma ietvaros," sacīja politologs.
Bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs arī uzskata, ka Latvija rīkojas pareizi. "Īpaši pēc Zatlera vizītes Krievijā mūsu valsts kritika par jebkādu Krievijas rīcību būs pieklusināta un piezemēta, tas ir normāli. Bez tam valsts atturēšanās no oficiālas nostājas paušanas jau neliedz ar mediju palīdzību izteikt viedokļus visplašākajam Latvijas iedzīvotāju un amatpersonu lokam," Neatkarīgajai norādīja V. Birkavs.
Savukārt sociologs Aigars Freimanis pievērsa uzmanību tam, ka gadījumos, kad rīcību diktē pragmatiski apsvērumi, morāle bieži tiek atstāta malā. "Lai atceramies, ka pēc Krievijas un Gruzijas konflikta it kā pieauga saspīlējums NATO un Krievijas attiecībās. Pašlaik ir noticis tieši pretējais – pragmatisku apsvērumu dēļ ir notikusi NATO un Krievijas tuvināšanās. Iespējams, kas līdzīgs ir ar Latvijas attieksmi pret Hodorkovska lietu – lai gan varbūt tur tiek pārkāptas cilvēktiesības, reālpolitika pašlaik diktē par to nerunāt. Un, ņemot vērā jaunos apvāršņus, kas pavērušies pēc prezidenta vizītes Krievijā, man grūti šādu Latvijas attieksmi nosaukt par nepareizu," viņš sacīja.