Latvijas prezidenta vizīte Krievijā: ledus sakustējies
Uz oficiālo Latvijas prezidenta vizīti Krievijā tiek liktas lielas cerības, par ko liecina arī delegācijas skaitliskais sastāvs – gandrīz 200 cilvēku. Iepriekšējā šāda līmeņa vizīte notika pirms 16 gadiem, un pašlaik tiek doti nepārprotami mājieni, ka ledus starp abām valstīm izkustējies ne tikai ekonomikā, bet arī politiskajās attiecībās, par ko signalizē Valda Zatlera plānotā tikšanās ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu.
V. Zatlers ir apliecinājis, ka vizītes laikā viņš būs gatavs runāt par dažādiem jautājumiem, un līdzīgi par Krievijas nostāju LTV izteicies arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Abas puses devušas skaidras norādes, ka ultimātu nebūs.
Bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka īpaša uzmanība šai vizītei pievērsta tāpēc, ka kopš iepriekšējās pagājuši 16 gadi, un šajā laikā notikušas tikai divas Latvijas Valsts prezidentu darba vizītes Krievijā. Apstākļi un attiecības starp divām kaimiņvalstīm bijušas ekstrēmas, ja tik ilgi nenotika augstāko vadītāju kontakti, vērtē J. Peters. "Visliktākās sarunas ir labākas nekā vislabākais karš," atgādina bijušais diplomāts.
Viņš atceras, ka pēc toreizējās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālās vizītes 1994. gadā vairākas reizes ticis solīts, ka Latvijā līdzvērtīgā vizītē ieradīsies gan Krievijas prezidents, gan premjerministrs, tomēr tas nenotika. Toties notika provokācijas, notikumus pārcilā J. Peters. Proti, 1998. gada 3. martā tika izdzenāts nesankcionētais tā dēvētais pensionāru pikets pie Rīgas domes, kā rezultātā saasinājās Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības. Taču ja V. Zatlera vizītei pārskatāmā nākotnē sekos Krievijas premjera vai prezidenta ierašanās mūsu valstī, tad tai būs "liela jēga", saka J. Peters. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs pagaidām nevēlas atklāt, vai šāds ielūgums no Latvijas puses sekos.
Oficiālās vizītes laikā no 19. līdz 22. decembrim stundu ilgā sarunā V. Zatleram ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu paredzēts apspriest četrus sarunu blokus – politisko dialogu, ekonomisko sadarbību, NATO un ES attiecības ar Krieviju, kā arī līgumtiesisko bāzi, informē E. Rinkēvičs. Viens no jautājumiem būs par Vēsturnieku komisijas izveidi. Vēsturnieks Inesis Feldmanis varētu būt šīs komisijas vadītājs no Latvijas. Viņš neslēpj, ka vēsturnieki bijuši skeptiski, tāpēc ka par komisiju runāts daudz, bet rezultāta nav. Tomēr vēsturnieks atzīst, ka noteikti vajag mēģināt sadarboties, jo Latvijas vēsturniekiem ir būtiski piekļūt Krievijas arhīvu materiāliem. Arī A. Vešņakovs, runājot televīzijā, norādīja, ka vēstures jautājumiem būtu veidojama speciāla komisija, lai par konkrētām lietām spriestu vēsturnieki.
A. Vešņakovs jau minētajā intervijā uzslavēja Rīgas domes aktivitātes Latvijas un Krievijas kopīgu interešu īstenošanā, piemēram, Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) panākto vienošanos par lielas Urālu kompānijas investīcijām Rīgas ostā. N. Ušakovs, kurš oficiālās delegācijas sastāvā svētdien dosies uz Krieviju, atzinīgi vērtē Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanos, jo īpaši ekonomikas jomā. Kā Rīgas domes priekšsēdētājs viņš par būtiskāko uzskata līgumu par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, ko paredzēts parakstīt vizītes laikā. Galvaspilsēta cenšas uzlabot attiecības ar Krievijas reģioniem un panākt, lai kaimiņvalsts uzņēmēji investētu Rīgā, norāda N. Ušakovs.
Šī būs lielākā valsts amatpersonu pavadošā uzņēmēju delegācija, jo biznesa vizītē Maskavā un Sanktpēterburgā piedalīsies 120 Latvijas uzņēmēji, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Visplašāk ir pārstāvēta transporta un loģistikas nozare. Piemēram, akciju sabiedrības Grindex valdes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans plānojis tikties ar esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī varētu izskatīt iespējas jaunas ražošanas rūpnīcas izveidei.