Nākamais darbs, kam Saeimai aktīvi jāķeras klāt uzreiz pēc 2011. gada valsts budžeta pieņemšanas, ir izmaiņas Saeimas vēlēšanu kārtībā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina jelgavnieki.lv redakcijas rīkotajā diksusijā ar Jelgavas sabiedrības pārstāvjiem, arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.
Diskusija par vēlēšanu sistēmas maiņu rosināja pārdomas, kā mazināt cilvēku skepsi pret politiku un politiķiem, kā politikas procesu padarīt kvalitatīvāku un tuvāku realitātei, vairāk cilvēku iesaistot procesā ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī vēlēšanu starplaikos. Jelgavas Svētās Annas katedrāles dekāns Aivars Gusevs secināja, ka pašlaik Saeimas deputāti ar vēlētājiem četrus gadus lielākoties sarunājas tikai caur medijiem, iedzīvotāji īsti nezina, kā var piekļūt nosacīti savam deputātam.
Lai vēlētāji ar deputātiem komunicētu tieši, nevis "sabļaustītos caur medijiem", jāveido tāda sistēma, kas deputātus pie vēlētājiem vilinātu ar burkānu, nevis dzītu ar pātagu, sprieda A. Cimdars. Pēc viņa domām, burkāna politiku varētu īstenot ar vēlēšanu sistēmas izmaiņām, palielinot apgabalu skaitu un attiecīgi samazinot to izmēru. Vēlēšanu reformu biedrība piedāvājusi Latvijā izveidot 13 vēlēšanu apgabalus esošo piecu vietā, Vienotība savā priekšvēlēšanu programmā runā par 12–14 apgabaliem, lai "deputātus vairāk tuvinātu vēlētājiem un novadiem". Valdībā esošā ZZS, kas iepriekš iestājās par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, parakstījusi Valda Dombrovska valdības deklarāciju, kurā pausta apņemšanās "palielināt vēlēšanu apgabalu skaitu, lai deputātus tuvinātu vēlētājiem un novadiem, vienlaikus saglabājot proporcionālo vēlēšanu sistēmu".
Jāatgādina, ka arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot 10. Saeimu, par vienu no uzdevumiem minēja vēlēšanu sistēmas pilnveidi – izveidot vienotu vēlētāju reģistru visās vēlēšanās, apspriest nepieciešamību "izveidot vēlēšanu apgabalus ar vienādu vēlētāju skaitu ar mērķi labāk nodrošināt Satversmē noteikto, proporcionālo vēlēšanu principa ievērošanu".
A. Cimdars pauda, ka par attiecīgiem priekšlikumiem jāsāk runāt jau šodien, jo neilgi pirms vēlēšanām šādas izmaiņas nevar veikt ne tikai pašu politiķu dažādo interešu dēļ, bet arī tāpēc, ka izmaiņām laikus jāsagatavo arī sabiedrība, kurai jāskaidro, kādas izmaiņas radīs jaunā sistēma. "Sabiedrībai jāpaskaidro, ka līdz ar to ne tikai deputāti biežāk brauks un apjautāsies, kā cilvēkiem klājas, bet arī paši vēlētāji būs ierobežoti, ka viņi varēs balsot tikai konkrētajā vēlēšanu apgabalā, kas vairs nebūs lielā Vidzeme, bet neliela daļa no tās, kurā turklāt varbūt nebūs partijas pirmie līderi." CVK priekšsēdētājs prognozēja, ka arī šādām izmaiņām, kas nav kardināla vēlēšanu sistēmas maiņa, var būt ievērojamas sekas, ko labi parādīja jau lokomotīvju principa atcelšana.
S. Āboltiņa pauda apņēmību aktualizēt šo jautājumu pēc budžeta pieņemšanas, vienlaikus diskutējot par vēlētāju reģistra ieviešanu arī Eiroparlamenta vēlēšanās, kā arī par Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamā deputātu balsu skaita palielināšanu. "Nav pietiekami, ka prezidentu ievēlam tikai ar 51 balsi, ja Satversmē ir tik daudz nosacījumu, kad nepieciešams divu trešdaļu balsu atbalsts. Valsts prezidentam vajag nopietnāku mandātu, lai vairāk varētu ietekmēt gan ārpolitiku, gan iekšpolitiku," sacīja S. Āboltiņa.
Nākamā gada vasarā beidzas termiņš Valsts prezidentam V. Zatleram. Arī CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara termiņš beidzas nākamgad – martā.