Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošie deputāti vakar sāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša un viņa vietnieku Jutas Strīķes un Alvja Vilka nu jau krietni ieilgušā konflikta izvērtēšanu.
Abi pēdējie, emocionāli izteikušies sēdē, solīja doties uz Ģenerālprokuratūru ar ziņojumu par vismaz 70 it kā prettiesiskas N. Vilnīša rīcības gadījumiem.
Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) pirms sēdes Neatkarīgajai norādīja, ka Saeima uzsāk parlamentārās kontroles funkciju īstenošanu un deputāti vēlas noskaidrot, kas īsti ir biroja vadītāju domstarpību pamatā – personiski motīvi vai citi iemesli, kā arī uzklausīt biroja priekšnieka iecerētās reorganizācijas pamatojumu.
Iesākot sēdi, apakškomisijas priekšsēdētājs informēja, ka prese un citi interesenti komisijas darbā piedalīties nevarēšot, jo paredzēta iepazīšanās ar slepenu informāciju, tāpēc apspriežu telpā palika tikai deputāti un uzaicinātās personas. Situāciju nedaudz divdomīgu darīja apstāklis, ka lielākajai daļai no komisijas sastāvā esošajiem deputātiem pagaidām vēl nav izsniegta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai. Šo neveiklību pēc sēdes centās mazināt A. Vilks, kas Neatkarīgajai norādīja, ka darbs noticis nevis ar slepenu, bet gan tikai ar ierobežotai lietošanai domātu informāciju. "Es vispār līdz galam neizprotu šo vēlmi padarīt grūti pieejamus ar KNAB reorganizāciju saistītos dokumentus. Informācijas aprite ir pietiekami publiska, un šī slepenība lielākoties ir lieka," viņš sacīja.
KNAB vadītājs N. Vilnītis pirms sēdes Neatkarīgajai sacīja, ka joprojām ir pārliecināts, ka visa viņa darbība notiek stingri likumu ietvaros. Savu nostāju KNAB šefs nebija mainījis arī pēc tikšanās. Viņš uzsvēra, ka mierīgi turpināšot strādāt saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Ministru prezidenta rezolūciju.
Savukārt viņa vietnieki, tradicionāli pažēlojušies par priekšnieka radītajiem šķēršļiem (gan neprecizējot, kādiem), informēja, ka viņi veikuši N. Vilnīša darbības izvērtēšanu un secinājuši, ka vismaz 70 gadījumos tā bijusi prettiesiska. "Nav runa par kādām noziedzīgām darbībām, bet gan tikai par prettiesisku rīcību," uzsvēra J. Strīķe, apliecinot, ka informācija tikšot nodota Ģenerālprokuratūrai, un viņa cerot, ka notikšot tās detalizēta izvērtēšana. Jau iepriekš premjeram tika nosūtītas vēstules, kurās bija minēti 13 N. Vilnīša it kā prettiesiskās rīcības piemēri. Šos faktus V. Dombrovskis uzdeva izvērtēt starpinstitūciju komisijai, kura gan vēl nav sākusi darbu. Komisijas loceklis un Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Ainars Latkovskis Neatkarīgajai atzina, ka vēl nekas neesot vērtēts. "Materiāli šobrīd ir prokuratūrā, mēs pagaidām nogaidām," viņš sacīja.
Pēc sēdes A. Loskutovs žurnālistiem izteica komisijas viedokli, ka konflikta būtība neesot KNAB vadītāju personiskās ambīcijas, bet gan tieši iecerētā reorganizācija. Deputāti neesot guvuši pārliecību par N. Vilnīša reformu lietderību. KNAB vadītājs neesot spējis līdz galam pamatot savus uzskatus. "Varu droši apgalvot, ka N. Vilnīša piedāvātais reformu variants nav KNAB labā," sacīja A. Loskutovs.
Tam daļēji piekrita arī apakškomisijas sekretārs Zaļo un zemnieku frakcijas deputāts Kārlis Seržants, kas Neatkarīgajai uzsvēra, ka, pagaidām gūts nepilnīgs priekšstats par iecerēto reformu, tāpēc biroja vadītājam ceļš uz Saeimu būšot jāmēro vēl un vēlreiz. "Visticamāk, tas notiks pēc 10. janvāra, kad beidzas premjera noteiktais termiņš starpinstitūciju komisijas darbam," sacīja deputāts. Tāpat viņš nenoliedza, ka sēdes gaita bijusi emocijām piesātināta. "J. Strīķei, runājot par notiekošo KNAB, gandrīz vienmēr balss nedaudz aizlūst," ar smaidu noteica K. Seržants.