Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā, ļoti iespējams, tā arī nenotiks, taču ne šis fakts, ne citi pēdējo mēnešu notikumi mūsu valsts iekšpolitikā Latvijas attiecības ar Krieviju būtiski neietekmēs.
Krievijas un Latvijas valstu prezidentu (ne)tikšanās nav tik nozīmīgs faktors, kas kardināli mainītu abu valstu līdzšinējo saskarsmes veidu, līdz ar to uz jautājumu, kam šobrīd ir izdevīgi Latvijas iekšpolitikas norises saistīt ar V. Zatlera vizīti Krievijā, iespējams atbildēt – vietējiem politiķiem.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka V. Zatlers oficiālā vizītē uz Kremli varētu doties jau šogad decembrī. Neatkarīgā tomēr neguva neapstrīdamu apstiprinājumu, ka vizīte būs šogad un vai notiks vispār. Par spīti mājieniem, ka Vācijas kanclere Angela Merkele Krievijā aizlikusi vārdu par mūsu prezidenta uzņemšanu Kremlī, drīzāk rodas iespaids, ka Rīgas pils nebūt nepārspīlē šā brauciena nozīmīgumu. Par to liecina, piemēram, V. Zatlera nesenie izteikumi, ka Krievijas loma Latvijas ekonomikā tiek pārvērtēta un ka abu valstu attiecības ilgtermiņā nepasliktināsies.
Valsts prezidenta vizīte Krievijā jau pirms 10. Saeimas vēlēšanām tika reducēta uz vēlēšanu rezultātu, proti, pieļaujot un gaidot, ka uzvarēs politiskā apvienība Saskaņas centrs (SC), kas šobrīd valdībā nonākusi opozīcijā. Politologs Toms Rostoks atbild, ka tādēļ Krievijas politika attiecībā pret Latviju "diez vai mainīsies". Šonedēļ ažiotāža sacelta arī ap ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (PS) saraksti, kurā viņa epistolārā žanra biedrs – ārsts Aivars Slucis – neslēpis attieksmi pret saviem potenciālajiem pacientiem pēc viņu nacionālās piederības – krievi un latvieši. Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa politiķu uzputoto "skandālu" bez žēlastības nodēvē par "interesantām detaļām, bet ne vairāk", izdabājot savam elektorātam.
Vai šie notikumi jau ietekmējuši V. Zatlera Krievijas vizītes sagatavošanu? Rīgas pils nostāja ir strikta – nevajag iekšpolitiskus notikumus uzreiz saistīt ar šo vizīti. Daudz tiešāka ir Ž. Ozoliņa: "Faktori, kas varētu ietekmēt Latvijas attiecības ar Krieviju, ir nemainīgi. Politiķi nāk un iet, bet tas nemaina valsts ārpolitiku." Viņa norāda, ka pat tad, ja Valsts prezidents decembrī aizbrauks uz Krieviju, tas neradīs izmaiņas abu valstu attiecībās. Profesore uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) sastāvā un tai ir saistošas ES politiskās prioritātes, bet arī šajā procesā jāvērtē, kas ir nozīmīgs faktors un kas jātulko tikai kā simbols. "Konkrētajā brīdī, kad esam ES, maziem simboliem nav nozīmes," rezumē Ž. Ozoliņa. Arī T. Rostoks piebilst, ka tas, kā un vai mainīt abu valstu sadarbības faktorus, nav atkarīgs no Latvijas.
Politologi neuzskata, ka A. Merkeles ietekme uz šo vizīti, tāpat kā viņas it neslēptie mājieni ņemt valdībā SC (par ko intervijā žurnālam Otkritij gorod runājis polittehnologs Jurģis Liepnieks), būtu vērtējama kā izšķiroša. "Arī A. Merkelei ir savas intereses ES, kas nesaskan ar vairāku ES valstu politiku. Tāpēc Merkele nopērk politiķus tādā veidā. Nerakstiet "nopērk", politiķiem tas nepatiks," norāda Ž. Ozoliņa. Šajā kontekstā lai atceramies Krievijas un Vācijas kopīgā gāzesvada projektu Nord Stream Baltijas jūrā.
VIEDOKLIS
Toms Rostoks, politologs:
– Parasti šādas vizītes liecina par valstu attiecībām kopumā. Ja valstis atrodas kaimiņos un tām attiecību nav, tad tas ir neparasti. Ir svarīgi, lai [Valsts prezidenta] vizīte notiktu, tas iezīmētu abu valstu attiecību ilgtermiņa tendences. Bet es nesaskatu, ka šī vizīte būtu pagrieziena punkts Latvijas un Krievijas attiecībās.