Astoņas no 13 politiskajām partijām 10. Saeimas vēlēšanās nav ieguvušas pietiekamu balsu skaitu, lai pārvarētu piecu procentu barjeru iekļūšanai parlamentā. Atsevišķi politiskie spēki gatavi apstrīdēt vēlēšanu norisi un rezultātus.
Šā gada Saeimas vēlēšanas zīmīgas ar faktu, ka tikai piecām politiskajām partijām izdevies iekļūt Saeimā, neatstājot praktiski nekādu iespēju papildināt simts deputātu rindas ar kādu pārstāvi no mazāk zināmas partijas vai jauna politiskā spēkā. Ir gan viens izņēmums – partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), kas ir labi zināma un iepriekš vēlētāju atbalstīta partija, kuru šoreiz var uzskatīt par patiešām vislielāko neveiksminieci Saeimas vēlēšanās. Šī partija no tām, kuras netika ievēlētas Saeimā, savākusi lielāko vēlētāju balsu skaitu – 1,5 procentus.
PCTVL līdere un premjera amata kandidāte, pašlaik Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka pauž nožēlu par vēlēšanu rezultātiem. Savukārt 9. Saeimas deputāts Jakovs Pliners vēlēšanu rezultātos vaino krievvalodīgo masu mediju ignoranci un apvienības Saskaņas centrs negodprātīgo rīcību – bez atbalsta medijos nav iespējams uzvarēt vēlēšanās. J. Pliners zaudējumu vēlēšanās izskaidro arī to, ka vēlētājiem mainās prioritātes – bezdarbs, algas, komunālie maksājumi prioritāšu sarakstā pašreizējā situācijā nomainījuši iepriekš ļoti aktuālo nepilsoņu jautājumu, kā arī krievvalodīgo skolu problemātiku.
Savukārt Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS), kas vēlēšanās ieguvusi tikai 0,36 procentus balsu, apspriedīs iespēju apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, iesniedzot sūdzību Satversmes tiesā. Arī KDS līdere Māra Viktorija Zilgalve notikušajā redz nepietiekamas jeb praktiski nekādas iespējas priekšvēlēšanu procesā izteikties tām partijām, kuras, pēc dažādu reitingu datiem, nevarētu savākt pietiekami daudz balsu, lai iekļūtu Saeimā. KDS uzskata, ka šajās vēlēšanās ir pārkāpts Satversmes 6. pants, kas noteic, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tā kā tikai sešām partijām bija nodrošināta iespēja pirms vēlēšanām izteikties, pārējās nav varējušas ar savām idejām, domām un programmu iepazīstināt pietiekamu skaitu vēlētāju. Iespējas izteikties bija katastrofāli mazas, saka M. Zilgalve.
Par negodīgu šo priekšvēlēšanu kampaņu uzskata arī partija Par prezidentālu republiku, kā iemeslu minot tieši netaisnīgo mediju attieksmi pret mazajiem politiskajiem spēkiem. Pagaidām partija nedomā apstrīdēt vēlēšanu norisi. Cilvēki pēdējā brīdī, iespējams, pakļāvās viedoklim nezaudēt balsi un nebalsot par mazajām partijām, tāpēc nobalsoja par lielajiem politiskajiem spēkiem, uzskata partijas līderis Einars Grigors. Televīzijas esot uzstājīgi pēdējās dienās pirms vēlēšanām cilvēkus informējušas par reitingiem, kuros par mazajām partijām nav bijis ne viena vārda.
Interesanti, ka arī par vienīgo sociāldemokrātisko politisko spēku nobalsoja ļoti mazs iedzīvotāju skaits – tikai 0,63 procenti, savas balsis masveidā atdodot labējām partijām. Par Pēdējo partiju nobalsoja 0,86 procenti, un to partijas pārstāvji uzskata par labu rezultātu, kas sasniegts praktiski bez neviena santīma reklāmas kampaņās.
***
PARTIJAS, KAS NEPĀRVARĒJA 5% BARJERU
Provizoriskie 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti
Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 1,43%
Ražots Latvijā 0,97%
Tautas kontrole 0,41%
Par prezidentālu republiku 0,73%
Atbildība 0,63%
Partija Daugava Latvijai 0,17%
Pēdējā partija 0,87%
Kristīgi demokrātiskā savienība 0,36%
Avots: CVK