Līdz šī gada 19.septembrim slēptās priekšvēlēšanu reklāmas līderi ir politisko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL) un "Saskaņas centrs" (SC), uzskata politikas centra "Providus" pētnieki.
Kā liecina portālā "politika.lv" publicētā "Providus" pētnieku apkopotā informācija līdz 19.septembrim, PLL slēpto reklāmu Latvijas medijos pamanījusies ievietot 192 reizes, SC - 117 reizes.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība slēpti reklamēta 26 reizes, secinājuši pētnieki.
Visvairāk jeb 50 aizdomīgu slēptās reklāmas gadījumu atlasīts 10.septembrī, no tiem 25 gadījumos pētnieki atraduši slēpto reklāmu pazīmes. Vairums gadījumos drukāto mediju aprakstītie notikumi atbilst kritērijam - pseidonotikums. Piemēram, krievu valodā iznākošie mediji plaši atspoguļojuši Aināra Šlesera (PLL) Centrāltirgus apmeklējumu, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kas veidots, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā, raksta "Providus".
"Latvijas Avīzē" ZZS reklāmraksti atzīmēti kā reklāma, bet uzraksts ir grūti saskatāms vai noformēts pārprotami. Līdzīgi gadījumi vērojami arī reģionālajos medijos, kur partiju reklāmrakstiem pievienots grūti salasāms uzraksts par reklāmas apmaksātāju, secina pētnieki.
Tāpat pētnieki konstatējuši, ka mediji vairākos gadījumos izmanto deputāta kandidātu kā vienīgo vai galveno komentētāju kādam notikumam, procesam, problēmai, nepamatojot, kādēļ tieši deputāta kandidāts ir uzskatāms par labāko notikumu komentētāju.
"Providus" raksta, ka, piemēram, Latvijas Ziņu kanālā sižeta par Centrāltirgus attīstību vietā ir sižets par Šlesera pieredzi, kā apiet tiesiski birokrātiskās procedūras, lai turpinātu būvniecību. Savukārt krievu valodā iznākošais laikrakstā "Vesti Segodņa" deputātu kandidāts Ņikita Ņikiforovs (SC) izteicies par augstāko humanitāro izglītību. Rakstā viņš pieteikts kā eksperts un tiesību zinātņu maģistrs.
Pētnieki uzskata, ka septembra sākumā vairāki mediji naski izmantoja bezprecedenta notikumu Latvijas politikā - politiķa publisku sirds kratīšanu, lai taisītu sižetus, kas krietni vairāk atgādināja slēptās reklāmas, nevis objektīvu, žurnālistiski neitrālu notikuma atspoguļojumu.
Kā ziņots, blogu "Providus" slēpto reklāmu monitoringa projekta gaitā raksta sešu cilvēku kolektīvs, kam katram ir savs unikāls rakstīšanas stils, skats uz pasauli un apzinīguma pakāpe.
"Providus" ir pasūtījis profesionālajiem mediju monitorētājiem veikt aizdomīgo gadījumu priekšatlasi. "Tālāk pie darba ķeramies mēs - trīs monitorētāji rūpīgi iepazīstas ar latviešu materiāliem, trīs - ar krievu. Tajos gadījumos, kad visi trīs vienojas, ka konkrētais raksts/sižets patiešām ir aizdomīgs, tas nedēļu pēc publicēšanas/pārraidīšanas nokļūs šajā blogā. Ja nespējam vienoties, tad gadījums tiek atstāts plašākai analīzei monitoringa gala ziņojumā jau pēc vēlēšanām," skaidro "Providus" pētniece Iveta Kažoka.
Slēptā reklāma tiek vērtēta pēc septiņiem kritērijiem.