Šogad priekšvēlēšanu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek saņemts vairāk sūdzību nekā citus gadus. Turklāt šogad atšķiras sūdzību raksturs - galvenokārt neapmierinātību par partiju priekšvēlēšanu kampaņām izsaka citas partijas, intervijā aģentūrai LETA atzina KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.
Vilks pastāstīja, ka no iedzīvotājiem sūdzības attiecībā uz partiju finansēšanu tiek saņemtas reti, bet patlaban raksta partijas viena par otru - sūdzas par neskaidriem finansēšanas avotiem vai uzskata, ka kaut kur ir saskatāma slēptā reklāma.
Šogad ir novērota tendence sūdzību skaitam pieaugt. Turklāt iepriekšējos gados vairāk bijis tāds kā personāliju karš, kompromatu meklēšana, bet tagad partijas vairāk pievēršot uzmanību tieši reklāmas kampaņām. KNAB līdz šim brīdim saņemtas aptuveni 20 sūdzības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu laikā.
Vairāk sūdzas jeb signāli nāk no lielajām partijām, lai gan neapmierinātību izsaka arī mazās partijas, tādējādi mēģinot sev pievērst uzmanību, pastāstīja Vilks.
Lūgts sniegt savu vērtējumu šā gada priekšvēlēšanu laikā īstenotajām partiju reklāmas kampaņām, Vilks norādīja, ka reklāmu vērtēšana nav viņa kompetencē, taču var sniegt savu subjektīvo viedokli. "Lielā mērā to nosaka sabiedrības noskaņojums, ja tos ietekmējusi krīze, nākas domāt, kā pievērst uzmanību, aizvilkt sev līdzi un nobalsot par konkrētiem politiķiem," sacīja Vilks.
Šā gada priekšvēlēšanu laikā partiju pārkāpumu ir mazāk. "Partijas cenšas ievērot tos noteikumus, kurus diktē likums. Ja skatās uz iepriekšējām vēlēšanām - tur ir sakritība, ka partijas pirms vēlēšanām cenšas akumulēt vairāk finanšu līdzekļu, un, lai to izdarītu, ir jāpiesaista vairāk ziedotāju. Jo piesaista vairāk ziedotāju, jo lielāks risks, ka tur atklāsies nesakritības, piemēram, personai pietrūks oficiālo ienākumu vai ziedojuši būs nepilsoņi, pie Latvijas nepilsoņu kopas nepiederošas personas u.c. Pašlaik mēs koncentrējam uzmanību partiju tēriņiem, līgumiem, kurus tās patlaban slēdz, ņemto vērā arī KNAB uzlikto pienākumu, arī tiesības apturēt kampaņas, ja tās pārsniedz limitus. Aktīva ziedotāju vērtēšana notiks pēc vēlēšanām," uzsvēra Vilks.
"Līdz šim bijušas domstarpības ar atsevišķām partijām par ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu ziedojumu piesaistīšanu. Protams, ka tur tīri formāli ir problēmas gan ar personu kodiem, gan ar pārskaitījumu veidiem, taču tas vēl nav galīgais secinājums. Gala secinājumus varēsim izdarīt tad, kad tiks veiktas ziedotāju pilnīgas pārbaudes," sacīja KNAB priekšnieka vietnieks.
Pārbaužu apjoms, kas būs jāveic KNAB, būs lielāks nekā pērn pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās, prognozē Vilks. Viņaprāt, pārbaužu pabeigšanai būs nepieciešams aptuveni pusgads.
Vaicāts, kā KNAB monitorē šīs reklāmas kampaņas un vai pietiek resursu to darīt, Vilks pastāstīja, ka lūgti ir visi KNAB darbinieki, ja viņi redz vides reklāmu vai saskaras ar reklāmu presē, sūtīt informāciju uz attiecīgo nodaļu,"jo mums budžetā nav naudas, lai veiktu atsevišķu monitoringu". "Trūkums ir diezgan būtisks. Ja attiecībā uz raidorganizācijām mēs varam sadarboties ar Nacionālo radio un televīzijas padomi, tad attiecībā uz vides reklāmu un reklamēšanos presē monitoringa trūkums var radīt diezgan negatīvas sekas - ja nav informācijas, tad ir grūtāk izkontrolēt partiju darbības atbilstību likumam. Pašlaik šķiet, ka cilvēku resursu pietiek, lai gan finanšu apjoms uz Saeimas vēlēšanām būs lielāks nekā uz pašvaldību vēlēšanām, līdz ar to būs lielāks darba apjoms. Jācer, ka iekļausimies pusgada termiņā," teica Vilks.
KNAB pieprasa informāciju gan no partijām, gan no vides reklāma izvietotājiem, arī pašvaldībām, par vides reklāmām. "Mūsu darbinieki, kas klātienē ir saskārušies ar šo reklāmu, informāciju iesniedz attiecīgajā nodaļā. Tad tiek visa informācija salīdzināta. Ja tiek konstatētas neatbilstības, tiek prasīta papildu informācija, kas tā ir par reklāmu," skaidroja Vilks. "Protams, ir gadījumi, kad mēs no pašām partijām saņemam iesniegumus par izvietotajām reklāmām. Mēs tās pārbaudām un attiecīgi sniedzam atbildi. Tos lielākos reklamēšanas gadījumus masu mediji ir piefiksējuši un arī publika ir piefiksējusi," atzina biroja amatpersona.