ST turpina vērtēt, kā tiek anulēta pieeja valsts noslēpumam

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, pērn pirmajā notikušajā sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku pārstāvji, kā arī vairākas pieaicinātās personas.

Lazdiņš ST apstrīdējis likuma "Par valsts noslēpumu" normu atbilstību Satversmei.

Likuma "Par valsts noslēpumu" 13.panta trešā un ceturtā daļa cita starpā nosaka, ka nolēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu persona var pārsūdzēt šā likuma 11.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā, proti, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram desmit dienu laikā no dienas, kad persona uzzināja par šo nolēmumu. SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei. Laikā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam.

Ja amatpersonai vai darbiniekam, pamatojoties uz šo likumu, tiek anulēta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Šāda persona pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar to izbeidzamas darba (dienesta) attiecības, un turpmāk tai ir liegts saņemt speciālo atļauju.

Satversmes 92.panta pirmais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, Satversmes 96.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, visbeidzot Satversmes 106.panta pirmajā teikumā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Lazdiņš norāda, ka viņam ir anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kā rezultātā viņš pametis valsts akciju sabiedrības drošības departamenta direktora amatu. Viņš ir pārsūdzējis Drošības policijas lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu SAB direktoram, savukārt attiecīgo SAB direktora lēmumu ir pārsūdzējis ģenerālprokuroram. Ar ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzētie lēmumi atstāti spēkā. Šāds ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, nosakot apstrīdētajās normās paredzēto kārtību, kādā tiek izskatīts jautājums par speciālās atļaujas anulēšanu, likumdevējs ir nesamērīgi ierobežojis pieteikumā norādītās sūdzības iesniedzēja pamattiesības, proti, tiesības uz pieeju tiesai un uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. Šāda jautājuma izskatīšanā ģenerālprokurors nevarot būt neatkarīgs un objektīvs, un apstrīdētajās normās paredzētā kārtība nenodrošinot līdzvērtīgu iespēju principu un tiesības tikt uzklausītam. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka apstrīdējās normās noteiktā kārtība speciālās atļaujas anulēšanai pārkāpj arī viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.