Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, lai ieviestu atbalsta programmas šādiem uzņēmumiem un veicinātu to veidošanos Latvijā.
Šo likumu atbalstīja 78 deputāti, pret nebija neviens, bet vēl pieci parlamentārieši balsojumā atturējās. Savukārt 11 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Jaunā likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumu un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.
Likumā definēts, kas ir jaunuzņēmums, kādas ir tā pazīmes un kādas ir jaunuzņēmumu atbalsta programmas. Saskaņā ar likumu jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
Likumprojektā paredzētie atbalsta pasākumi ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas ir maksājums divu minimālo VSAOI apmērā - 2016.gadā tas ir 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums aizstāj VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba ņēmēju.
Papildus darba ņēmējam plānots pienākums ar darba devēja starpniecību veikt iemaksas VSAOI valsts pensiju apdrošināšanai vai privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, kas tiek aprēķinātas kā starpība starp darba ņēmēja algotā darbā aprēķināto bruto ienākumu algas aprēķināto VSAOI objektu un veikto fiksēto maksājuma objektu un solidaritātes nodokļa maksājumu minētajam darba ņēmējam. Minētais pienākums iestājas, ja darbinieks piekrīt, ka par to tiek veikts fiksētais maksājums.
Saeimas Preses dienestā aģentūrai LETA pavēstīja, ka jaunais regulējums nosaka - valsts atbalsta programmai varēs pieteikties jaunuzņēmums, kurš ir piesaistījis kvalificēta riska kapitāla investora vismaz 30 tūkstošu eiro ieguldījumu tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju.
Likums arī nosaka jaunuzņēmumu atbalsta programmas piemērošanas termiņu, kā arī ierobežojumus. Plānots, ka par uzņēmuma dalību valsts atbalsta programmās lems īpaša komisija, kuru apstiprinās Ekonomikas ministrija. Jaunais regulējums noteiks šīs komisijas pienākumus un tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī īpaša jaunuzņēmumu reģistra uzturēšanas kārtību. Tāpat likums nosaka jaunuzņēmumu pienākumus un lēmuma pieņemšanas kārtību par uzņēmuma izslēgšanu no atbalsta programmas.
Valsts atbalsta programmu jaunuzņēmumiem plānots sākt 2017.gada 1.janvārī.
Deputāti šodien atbalstīja vairākus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai, lielākā daļa no kuriem bija redakcionāli un tehniski.