Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vadītājs Ābrams Kleckins apgalvo, ka padome nav informēta ne par vienu ierosināto kriminālprocesu, un uzskata, ka Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektoram Dzintrim Kolātam amatā ir jāpaliek. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzīst, ka nevienam no NRTP locekļiem vai LR vadības nebūtu piemērots apsūdzētā statuss.
"Padomē, kurā dažkārt nav vienprātības, šoreiz ir vienprātība par to, ka ir maz informācijas. Vienīgā informācija ir man adresētā pavēste, ar kuru biju uzaicināts sniegt liecību un ka man ir piemērots liecinieka statuss kriminālprocesā. Padome šo informāciju noklausījās, un, tā kā vairāk oficiālas informācijas nav, līdz ar to nekādi citi lēmumi netika pieņemti," stāsta LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
Izmeklēšana notiek par to, ka LR vadībai ar NRTP akceptu piešķirtas milzu prēmijas, kas pamatīgi pārsniegušas atļautos griestus. Ģenerālprokuratūra apgalvo, ka 2006. gadā, kad Valsts kontrole pabeidza LR finanšu revīziju, pēc tam materiāli nonāca prokuratūrā. "Prokuratūra pēc piekritības izvērtēšanai tos 2006. gadā nodeva KNAB, kur ilgstoši tika veikta pārbaude, līdz 2009. gadā tika pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu. Pēc Valsts kontroles sūdzības lēmumu par atteikšanos uzsākt procesu 2009. gada augustā vērtēja Ģenerālprokuratūras prokurori, kas nonāca pie secinājuma, ka process ir jāuzsāk. Pēc uzsākšanas 2009. gada augustā to nodeva KNAB izmeklēšanas veikšanai," skaidro prokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks.
No viņa teiktā izriet, ka izmeklēšana notiek par 2005. gada notikumiem, taču LR vadītājs uzsver, ka KNAB izmeklētāji interesējušies tikai un vienīgi par 2003. gadā LR valdes pieņemtu lēmumu.
"Informācija, kas bija par citiem gadiem un ko medijos plaši atspoguļo, izņemot 2003. gadu, man bija jaunums. Kas attiecas par tā laika lēmumiem, tad vēlreiz pārskatīju dokumentus un neko prettiesisku neatradu," precizē Dz. Kolāts.
Neko nedarīs
Savukārt NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins Neatkarīgajai apgalvo, ka mediju vidē izskanējusī dažādā informācija nav korekta, jo "nolikt vainīgo vietā var tikai tiesa". "Neviena oficiāla ziņojuma vai dokumenta nav ne no prokuratūras, ne no KNAB. Dz. Kolātam ir piemērots liecinieka statuss. Viņš nav ne aizdomās turamais, ne apsūdzētais, un vispār, kamēr nav notiesājošs tiesas spriedums, mēs neko nevaram darīt. Tas nozīmē, ka ģenerāldirektors turpina strādāt un pagaidām nekas LR vadībā nemainās," uzsver NRTP vadītājs.
Trīs atbildības
KNAB pagaidām plašākus komentārus par konkrēto kriminālprocesu nesniedz, vien norāda, ka kriminālprocess ir viena no pārbaudes formām, kā izvērtēt faktus par iespējamajiem pārkāpumiem.
"Tāpēc KNAB nesniedz sīkāku informāciju par izmeklējamajiem kriminālprocesiem, kamēr tajos nav pieņemti nozīmīgi lēmumi, piemēram, par aizdomās turētajiem, par drošības līdzekļiem, par materiālu nosūtīšanu kriminālvajāšanas uzsākšanai," komentē KNAB galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Andris Vitenburgs.
"Katrā gadījumā individuāli tiek vērtēta amatpersonas darbības atbilstība viņas darbību regulējošajiem tiesību aktiem. Tāpat arī amatpersonu darbību uzraugošā iestāde izvēlas faktu pārbaudes formu – administratīvās lietas, resoriskās pārbaudes vai kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocess ir viena no faktu vērtēšanas formām, kriminālatbildība ir viena no atbildības formām. Amatpersonu par pieļautajiem pārkāpumiem var saukt arī pie administratīvās atbildības un disciplināratbildības," precizē A. Vitenburgs.