Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nemainīja iepriekš parlamentā apstiprinātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma redakcijā, no kuras cita starpā izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā bija sākotnēji noteikts.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis attiecīgos grozījumus iepriekš neizsludināja un izteica iebildumus pret grozījumu strīdīgo daļu, aicinot to izslēgt no likumprojekta. Taču komisija šodien neatbalstīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rosinājumu atteikties no grozījumu daļas par valodas izmantošanu radiostacijās.
Taujāts par Vējoņa iespējām izmantot tiesības uz diviem mēnešiem apturēt likuma publicēšanu, ja arī Saeima savā sēdē nākotnē nolems nemainīt grozījumu redakciju, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps apstiprināja, ka šādas tiesības Valsts prezidentam nosaka Satversmes 72.pants. Tajā noteikts, ka šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Pleps norādīja, ka Satversme šādas tiesības paredz gan prezidentam patstāvīgi, gan arī nosaka, ka likuma publicēšana prezidentam jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris aģentūrai LETA norādīja, ka, ja Saeimas sēdē netiks mainīts šodien komisijā lemtais, tad Valsts prezidents vairs nevarēs prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, ko regulē cita Satversmes norma - 71.pants.
Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta preses dienestā, secinot, ka likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Vējonis nodeva likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Saeimas šī gada 29.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā - valsts valodā vai svešvalodā.
Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu. Likuma normas, kas tiek grozītas, vēl tikai 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemtas ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē.
"Pamatojums, kāpēc nepieciešamas steidzamas izmaiņas sabiedrībai tik būtiskā jautājumā un kas ir mainījies tikai nedaudz vairāk kā gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, netika rasts arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē," teikts Valsts prezidenta paziņojumā.
"Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms," uzsver Valsts prezidents. Tāpēc Vējonis aicina Saeimu no likuma strīdīgos grozījumus izslēgt. Ja Saeima tomēr uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, Valsts prezidents aicina tos virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu atbilstoši labas likumdošanas principam.
"Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekme uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Saeimai ir plaša rīcības brīvība, lai rastu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus," norāda Valsts prezidents.
Kā ziņots, Saeima 29.oktobrī pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.
Līdz šim bija noteikts, - ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijai jābūt valsts valodā. Taču Saeimas pieņemtie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas direktore Gunta Līdaka uzsvēra krievu radiostaciju koncepcijas jautājumu aktualitāti. "Situācija radio tirgū Latvijā ir pretrunīga, īpaši jautājumos, kas ir saistīti ar krievu radiostacijām. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz ģeopolitisko situāciju, kas tika pieminēta, šie grozījumi jautājumu neatrisinās līdz brīdim, kamēr netiks veidota mērķtiecīga politika attiecībā uz krievu radiostacijām Latvijā satura jautājumos," akcentēja Līdaka.
Viņa sacīja, ka, "kamēr neatrisināsim šo krievu radiostaciju koncepciju jautājumu, visa šī runāšana ir bezjēdzīga. Es vērstu gan deputātu, gan Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanību uz jautājumiem, kas ir saistīti ar to, kas tiek pārraidīts krievu radiostacijās. Nav svarīgi, cik šo radiostaciju ir Latvijā, bet, ja turpinās Latvijā pārraidīt no Krievijas raidošu saturu, tad visa ģeopolitiskā teoretizēšana neko labu nedos".