Lai arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kā vienu no risinājumiem veiksmīgai bēgļu integrācijai sabiedrībā piedāvā viņu izmitināšanu tā saucamajā pusceļa mājā, Iekšlietu ministrija (IeM) norāda uz šī risinājuma riskiem.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis šonedēļ žurnālistiem pastāstīja, ka pirmdien darba grupas sanāksmē ar pašvaldībām, atbildīgajām ministrijām un organizāciju "Patvērums "Droša māja"" kā viens no risinājumiem apskatīta iespēja izveidot "pusceļa māju", kurā bēgļi varētu intensīvi apgūt latviešu valodu un sagatavoties darba tirgum, kā arī normālai ikdienas dzīvei.
Šāds risinājums būtu piemērots gadījumos, ja bēglis, iznākot no patvēruma meklētāju centra Muceniekos, tomēr nav gatavs integrēties sabiedrībā - viņam nav pietiekamu valodas zināšanu, darba un dzīvesvietas. Tādā gadījumā viņam būtu iespēja deviņus mēnešus dzīvot "pusceļa mājā", kur notiktu intensīva valodas apguve, sagatavošanās darba tirgum, lai pēc šī perioda cilvēks varētu strādāt un atrast sev mitekli. Jaunsleinis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai nosacījumi būtu vienādi - gan bēgļiem, gan pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, lai šie cilvēki nav priviliģētākā situācijā.
Šodien uz kārtējo sēdi sanāca IeM valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai. Pētersones-Godmanes vietnieks Dimitrijs Trofimovs pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka darba grupā arī apspriests "pusceļa mājas" variants un secināts, ka tam pastāv riski.
"Redzams, ka Igaunija iet pretējo ceļu - bez starpievietošanas kādā no centriem, bet bēgļi uzreiz tiek nogādāti konkrētās ģimenēs. Mums atkal notiek patvēruma meklētāja izvietošana centrā uz laiku, kad tiek lemts par statusa piešķiršanu. Ja tiek nodrošināta iespēja ilgāku laiku uzturēties kādā no valsts nodrošinātām telpām, tad tiek radīts risks cilvēku motivācijai, un tā ir zemāka, nekā, ja ar šo cilvēku tiek aktīvi strādāts pirmajos mēnešos," uzsvēra IeM pārstāvis.
Trofimovs pastāstīja, ka šodien darba grupā arī diskutēts par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīvesvietas un darbvietas nodrošināšanu un sociālo pakalpojumu sniegšanu. Viņš atgādināja jau pagājušajā nedēļā izskanējušās ziņas, ka bēgļu integrācija darba tirgū notiks, piesaistot karjeras konsultantus.
Ļoti būtisks apstāklis patvēruma meklētāju uzņemšanā ir dzīvesvieta, jo likums neparedz pašvaldībām pienākumu nodrošināt cilvēkus ar dzīvesvietām. "Tā būs pašvaldību brīva izvēle, tāpēc būs jāapzina informācija par pieejamām telpām un īres attiecībām," piebilda IeM pārstāvis.
Pagaidām nav precīzi aprēķināts, cik izmaksās patvēruma meklētāju uzņemšana. Pamatfinansējums tiks ņemts no Eiropas fondiem, taču Trofimovs pieļauj, ka valdībai vajadzēs lemt arī par naudas piešķiršanu no nacionālā budžeta.
Darba grupa pirmdien, 28.septembrī, sanāks uz pēdējo sēdi, lai otrdien, 29.septembrī, varētu iesniegt galaziņojumu.
Jau ziņots, ka šodien uz kārtējo sēdi sanāca IeM valsts sekretāres Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Šodienas sēdē piedalījās pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, LPS, Ropažu novada pašvaldības, kā arī no organizācijām "Patvērums "Drošā māja"" un "Providus".
LETA jau ziņoja, ka nolūkā ieviest Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa.
Līdz 29.septembrim darba grupai būs jāsagatavo ziņojums par Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padome šonedēļ vienojās par 120 000 personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu divu gadu laikā. Šajā padomē netika lemts par pastāvīga mehānisma jeb kvotu ieviešanu.
Saskaņā ar padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.