Straujuma pensiju jautājuma dēļ demisionēt negrasās
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pensiju jautājuma nesaskaņu dēļ negrasās demisionēt.
Kā šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra Straujuma, viņa nekādus solījumus saistībā ar pensiju pārrēķināšanu nav pārkāpusi, jo iepriekš norādījusi, ka jautājums par pensiju pārrēķināšanu tiks skatīts nākamā gada budžeta kontekstā, bet nākamā gada budžets vēl netiek skatīts.
“Ar Saeimas Sociālo lietu komisiju vienojāmies, ka no nākamā gada budžeta ietvaros varētu veikt pārrēķinu pensijām, kas ir zemākas par 200 eiro. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) tam iebilda, sakot, ka tam nepiekrīt Satversmes tiesa. Manuprāt, taisnīgāk ir pārrēķināt pensijas, kas ir zem 200 eiro,” uzsvēra Straujuma.
Pēc viņas teiktā, Finanšu ministrija jau bija veikusi savus aprēķinus, tomēr Labklājības ministrija šādam priekšlikumam nepiekrita. Tāpat ar Saeimas Sociālo lietu komisiju tika panākta vienošanās, ka pensiju pārrēķinu varētu turpināt, sākot no 2017.gada.
Straujuma stāstīja, ka valdība nevar atbalstīt labklājības ministra priekšlikumu pensijām no nākamā gada atvēlēt 30 miljonus eiro, jo šādas naudas budžetā nav. Tāpat, pēc premjerministres teiktā, Latvijas Pensionāru federācijai ir tiesības prasīt viņas demisiju, taču Straujuma negatavojas demisionēt.
“Es neesmu gatava atbalstīt 30 miljonu piešķiršanu pensijām no nākamā gada budžeta, jo naudas nav. Neatkarīgi no tā, kurš būs premjers un labklājības ministrs, šī nauda neradīsies kokā. Tādā gadījumā jāskatās, vai atņemt naudu iekšlietu sistēmai, aizsardzībai u.c. pasākumiem, kas ir jāfinansē,” uzsvēra Straujuma.
Viņa piebilda, ka, lai arī Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš pārstāv ZZS, tomēr Straujuma no ZZS nav dzirdējusi, ka tiktu prasīta viņas demisija. “Neesmu gatava pakļauties nekādam spiedienam, lai grozītu budžetu. Esmu gatava strādāt, ja nākamgad tiek pārrēķinātas pensijas zem 200 eiro un pēc tam 2017.gadā,” teica Ministru prezidente.
Iepriekš tika norādīts, ka pensiju līdz 200 eiro pārrēķināšanai nākamgad būtu nepieciešami četri miljoni eiro.
Kā ziņots, Ministru prezidente pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka pensiju pārrēķināšanu, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru, varētu sākt ar 2017.gadu un veikt sešu gadu laikā. Valdības vadītāja uzsvēra, ka šādu solījumu varētu iekļaut budžeta likumā, nevis likumā "Par valsts pensijām".
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Siliņš pieļauj, ka saistībā ar nepanākto vienošanos par pensiju pārrēķinu no nākamā gada seniori varētu pieprasīt Straujumas valdības atkāpšanos.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja grozījumus likumā par valsts pensijām, kurus paredzēts izskatīt Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.
Apstiprinātais likumprojekts paredz novērst, ka pensijas kapitāla apmērs ir tik ļoti atkarīgs no kapitāla indeksa. Tādēļ grozījumi paredz, ka turpmāk šis indekss pensiju aprēķinā nedrīkstēs būt mazāks par skaitli 1. Ekonomiskās izaugsmes gados no 1997.gada līdz 2008.gadam šis indekss bija pozitīvs jeb sasniedza vai pārsniedza skaitli viens. Savukārt finanšu krīzes gados no 2009.gada līdz 2011.gadam tas saruka zem 1. No 2012.gada līdz 2014.gadam indekss atkal bija pozitīvs.