Šorīt vietām Latvijas austrumu daļā gaiss atdzisis līdz -27 grādiem

Trešdienas rītā visā valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz -22..-27 grādiem, liecina uzņēmuma „Latvijas Valsts ceļi” un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.

Zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz -25,9 un -26,7 grādiem. Nepilni -26 grādi reģistrēti arī Apes novadā, savukārt Valkā sals sasniedza 25 grādus.

Valsts vidienē gaisa temperatūra pazeminājās līdz -20..-24 grādiem, Kurzemē - līdz -17..-21 grādam. Mazāks sals bija Kurzemes ziemeļos - Kolkā, vējam pūšot no neaizsalušā Rīgas jūras līča, temperatūra nenoslīdēja zemāk par -9 grādiem.

Trešdienas rītā pūš lēns līdz mērens austrumu un ziemeļu vējš, Kurzemē arī dienvidaustrumu vējš ar ātrumu 1-5 metri sekundē, Kolkā brāzmās līdz desmit metriem sekundē.

Debesis ir pārsvarā skaidras, no līča nākoši mākoņi daļēji klāj Ziemeļkurzemi, kur vietām nedaudz snieg.

Atmosfēras spiediens jūras līmenī ir 785-787 dzīvsudraba staba milimetri.

Rīgā skaidrs laiks, pūš ziemeļaustrumu vējš līdz četriem metriem sekundē. Gaisa temperatūra galvaspilsētas lielākajā daļā no rīta pazeminājās līdz -20 grādiem, Pierīgā gaiss atdzisa līdz -22..-24 grādiem.

Maksimālā gaisa temperatūra janvāra pēdējā dienā LVĢMC novērojumu tīklā bija no -14,4 grādiem Rēzeknē līdz -3,4 grādiem Kolkā.

1.februāra rītā visā Baltkrievijā un Ukrainā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -20..-30 grādiem, kalnos Rumānijā sals sasniedza 32 grādus, vietām Somijā - 37 grādus. Igaunijas dienvidaustrumos saskaņā ar ceļu meteostaciju datiem reģistrēti -30 grādi.

Sals izpleties līdz Rietumeiropai - arī vietām Francijā gaiss atdzisa līdz -13 grādiem. Tuvākajās diennaktīs sals Eiropā pieņemsies spēkā, vienīgi Eiropas dienvidaustrumos kļūs siltāks, prognozē sinoptiķi.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais