Valdība veidos darba grupu iedzīvotāju mirstības mazināšanai

Valdība otrdien nolēma veidot darba grupu, lai mazinātu iedzīvotāju mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.

Kā liecina Valsts kancelejas (VK) sagatavotais informatīvais ziņojums, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība, Eiropas Savienībā (ES) Latvija ir starp valstīm ar augstāko mirstību ārējo nāves cēloņu dēļ. 2020.gadā tā bija par 60% augstāka nekā vidēji ES. Tikai Lietuvai un Slovēnijai bija augstāks mirstības īpatsvars ārēju nāves cēloņu dēļ.

Darba grupa jāizveido VK sadarbībā ar Veselības ministriju (VM), iesaistot attiecīgo jomu valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus, ārējos ekspertus, nevalstiskās organizācijas un citus sabiedrības pārstāvjus.

To paredzēts darīt, lai izstrādātu priekšlikumus mirstības mazināšanai informatīvajā ziņojumā identificētajās kritiskākajās nāves cēloņu grupās, tostarp par psihiskās veselības, alkohola un citu atkarību izraisošu vielu un procesu ietekmi uz ārēju nāves cēloņu mazināšanu, slīkšanas un noslīkšanas, krišanas un nosalšanas gadījumu mazināšanu, augsto vīriešu īpatsvaru šādos nāves gadījumos, samērīgu datu pieejamību, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem.

VK no 2024.gada līdz 2027.gadam katru gadu līdz 15.februārim jāapkopo informācija par darba grupas priekšlikumiem un jāsniedz par to ziņojums Demogrāfisko lietu padomei.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka piecu gadu periodā no 2018. līdz 2022.gadam reģistrēti aptuveni 5800 Latvijas iedzīvotāju nāves gadījumi ārēju nāves cēloņu dēļ. Tā ir trešā lielākā nāves cēloņu grupa aiz asinsrites sistēmas slimībām un audzējiem.

Mirstība ārēju nāves cēloņu dēļ Latvijā ilgtermiņā pakāpeniski samazinās, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Izplatītākais ārējais nāves cēlonis Latvijā ir tīšs paškaitējums. Piecu gadu laikā šādi dzīvību zaudējuši apmēram 1360 cilvēki.

Kritieni ir otrs izplatītākais ārējais nāves cēlonis. Tā dēļ pēdējo piecu gadu laikā bojā gājuši 966 cilvēki. Kā norādīts ziņojumā, kritieni pieaug sabiedrības novecošanas dēļ, kā arī nelaimes gadījumu darbā dēļ.

Letālie transporta nelaimes negadījumi, kas starp ārējiem nāves cēloņiem ir trešie izplatītākie, pakāpeniski mazinās, tomēr operatīvie dati liecina, ka 2023.gadā to skaits atkal palielinājās. Piecu gadu laikā transporta nelaimes gadījumos gājuši bojā vairāk nekā 780 cilvēki.

Saindēšanās, īpaši ar alkoholu, kas starp ārējiem nāves cēloņiem ierindojas ceturtajā vietā, ziņojumā izcelta kā kompleksa problēma. Aptuveni 760 cilvēki piecos gados gājuši bojā saindēšanās un kaitīgu vielu iedarbības dēļ. 421 no tiem saindējās ar alkoholu.

Savukārt pēdējo piecu gadu laikā noslīkstot bojā gājuši 573 cilvēki. Noslīkšana ir piektais izplatītākais ārējais nāves cēlonis. Turklāt noslīkšanas un slīkšanas gadījumu augstais īpatsvars ir saistīts ar pārgalvīgu rīcību alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, iedzīvotāju zemu peldētprasmi, neatbilstošu pašvērtējumu, kā arī atpūtu nepiemērotās un bez glābēju uzraudzības esošās peldvietās, uzsvērts ziņojumā.

Tikmēr ugunsgrēkos bojā gājušo skaits samazinās, tāpat samazinās arī ugunsgrēku skaits. No dūmiem, uguns un liesmu iedarbes piecu gadu laikā gājuši bojā 528 cilvēki. Ziņojumā uzsvērts, ka vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērota ugunsdrošība, tāpat skaidri novērojama apkures sezonas ietekme.

Laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam nosaluši 502 cilvēki. Secināts, ka, risinot problēmas psihiskās veselības, saindēšanās ar alkoholu un citām vielām, kā arī slīkšanas (ielūšanas ledū) jomā, daļēji mazināsies arī nosalšanas riski.

Mirstība uzbrukumu jeb slepkavību dēļ dinamikā samazinās. Piecu gadu laikā vardarbības dēļ gājuši bojā 326 cilvēki. 2022.gadā tika noslepkavoti 56 cilvēki. Uzbrukumi cieši saistīti ar alkohola lietošanu un citu vielu atkarībām. Ziņojumā uzsvērta aktīvāka pašvaldību iesaiste drošākas vides nodrošināšanā, kas varētu sniegt ieguldījumu slepkavību skaita mazināšanā.

2021. un 2022.gadā ārējo nāves cēloņu rādītāji krasi mainījās, piemēram, starp reģioniem. Ziņojumā atzīmēts, ka no medicīniskās apliecības par nāves cēloni nav iespējams izdarīt tiešus secinājumus.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam izvirzīts mērķis Latvijā mazināt mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ no 81,7 uz 100 000 iedzīvotāju 2018.gadā līdz 72 uz 100 000 iedzīvotāju - 2027.gadā.

Ziņojuma tapšanas laikā secināts, ka indivīda līmenī nepietiek informācijas, lai varētu īstenot mērķtiecīgus pasākumus mirstības mazināšanai. Piemēram 12% gadījumu nebija iespējams noteikt, vai noticis nelaimes gadījums, pašnāvība vai slepkavība. Detalizētāku informāciju varētu apkopot, krāt un analizēt valsts dienesti, kuri ziņo par nāves gadījumiem, ierosināts ziņojumā.

Līdztekus ziņojumā pausts, ka daudz jau tiek darīts mirstības mazināšanai, bet lielāka savstarpēja sinerģija starp iesaistītajām pusēm varētu palīdzēt indivīdiem mazināt riskus.

Lai rīcība mirstības mazināšanai ārēju nāves cēloņu dēļ atbilstu aktuālajai situācijai, VM no 2024.gada līdz 2027.gadam katru gadu līdz 31.oktobrim jāiesniedz VK datus un analītisku izvērtējumu par pēdējo piecu gadu tendencēm.

Kā aģentūru LETA informēja VK, daudzas Latvijas iestādes un organizācijas aktīvi strādā sabiedrības drošības labā, īstenojot preventīvus pasākumus un izglītojot iedzīvotājus par ārējo nāves cēloņu novēršanu. Piemēram, Latvijas Peldēšanas federācija un biedrība "Peldi droši" organizē kampaņas un publicē ziņojumus, lai veicinātu drošību pie ūdens un mazinātu noslīkšanas riskus. Tāpat Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rīko informatīvās kampaņas, piemēram, "Nededzini savu zemi," "Ugunsdrošība mājoklī" un "Senioru drošības mēnesis", izglītojot sabiedrību par ugunsdrošību.

VK norāda, ka šis informatīvais ziņojums kalpo kā būtisks resurss, kas piedāvā pārskatu par valsts un pašvaldību paveikto, pieejamajiem resursiem un iestāžu ieteikumiem, lai veidotu drošāku un veselīgāku sabiedrību.

VK līdz 2027.gadam, sadarbojoties ar VM, citām ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, apzinās jaunākās tendences un efektīvākos risinājumus, lai palīdzētu visām iesaistītajām pusēm koordinēt centienus ārējo nāves cēloņu mirstības samazināšanā.

VK uzsver, ka, lai gan valdība un iestādes strādā, lai mazinātu ārēju nāves cēloņu radītos riskus, būtiska loma ir katra cilvēka atbildībai par drošību un veselīgu dzīvesveidu.

VK aicina ikvienu pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai ikdienas dzīvē, rūpējoties par drošu vidi savā mājas un darba vidē, saskarsmē ar citiem un sabiedrībā kopumā.