Pēc pagājušās diennakts spēcīgā lietus, kā laikā vietām Ziemeļkurzemē nokrišņu daudzums pārsniedza divas trešdaļas no visa mēneša normas, ūdens līmenis Kurzemes upēs kāpis par 50-126 centimetriem (cm), liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Ventas augštecē un vidustecē ūdens līmenis diennakts laikā paaugstinājies par 112-122 cm. Par vairāk nekā metru līmenis kāpis arī Ventas pietekā Ciecerē un Abavas pietekā Imulā, savukārt Abavā pie Rendas upes līmenis diennaktī cēlies par 93 cm.
Par 49-89 cm ūdens līmenis laika periodā no ceturtdienas rīta līdz piektdienas rītam cēlies Kurzemes upēs Bārtā, Durbē, Rīvā, Rojā un Užavā.
Ūdens līmenis par 22-71 cm paaugstinājies arī Ziemeļvidzemes upēs Salacā, Sedā un Rūjā, kā arī vairākās Lielupes pietekās un dažās mazākās Latgales un Vidzemes upēs. Stiprā vēja ietekmē ūdens līmenis par 30-40 cm kāpis Rīgas jūras līcī ietekošo upju grīvās un Pierīgas ezeros.
Tuvākajā diennaktī Kurzemes upēs turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās. Jau piektdienas rītā Abavā un Durbē ūdens līmenis pārsniedza pērnā gada palu laikā reģistrēto maksimālo atzīmi, līdzīga situācija iespējama arī vietām citviet Kurzemē. Tomēr plaši plūdi nav gaidāmi un līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos ūdens līmeņa kāpums mazināsies.
Nākamnedēļ gaidāms sals un visā Latvijā sāksies pakāpeniska ūdens līmeņa pazemināšanās, upes un ezerus pamazām pārklās ledus, prognozē sinoptiķi. Līdz šim ledus sega izveidojusies tikai uz mazajiem ezeriem valsts austrumos, kur jau pirms vairākām dienām manīti pirmie zemledus makšķernieki.
Lielākais nokrišņu daudzums pēdējā diennaktī konstatēts Kolkā un Stendē - attiecīgi 28 un 31 milimetrs. 21-22 milimetri nokrišņu bija arī Mērsragā, Rūjienā un Ventspilī, savukārt vismazāk nokrišņu bija Rīgā, kur pilsētas centrā samērīti vien pieci milimetri.