Nākamnedēļ sāksies ledus iešana Kurzemes un Zemgales upēs, tā iepriekš prognozēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un jaunākās laika prognozes to apstiprina.
Gaisa temperatūra nākamnedēļ paaugstināsies stabili virs nulles, pēcpusdienās sasniedzot un, iespējams, nedaudz pārsniedzot +10 grādu atzīmi. Ledus iešana sāksies valsts rietumu un centrālās daļas upēs, taču Vidzemē un Latgalē siltums vēl varētu būt nepietiekams, lai sakustinātu ledu.
Kurzemes upēs ūdens līmenis pieaugs, taču plašu plūdu nebūs, jo lielākā daļa sniega tur ir nokususi. Lielupē plūdus var izraisīt ledus sastrēgumi, taču palu ūdeņu apjomam nevajadzētu būt tik lielam kā pērn, jo Zemgalē un Lietuvas ziemeļos, no kurienes satek Lielupes ūdeņi, sniega šopavasar ir krietni mazāk nekā pērn.
Vidzemes un Latgales upju baseinā sniega sega arī ir plānāka nekā pērn. Piemēram, Zosēnos tā ir ap 25 centimetriem, bet pērn bija - 59 centimetri. Arī citviet sniegs ir plānāks. Būtiski gan, ka ūdens daudzums sniegā nav ievērojami mazāks kā pērn, jo sniegs ir sablīvējies un ar ledus kārtām un graudiem.
Savukārt ledus kārta Lielupē un Daugavā ir aptuveni tāda pati kā pērn - vietām par dažiem centimetriem biezāka, vietām - plānāka, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pēc siltā laika nākamās nedēļas sākumā un vidē, sekos vēsāks laiks, tādēļ, ja Daugavā ledus nesakustēsies, tas var noturēties pēdējām marta dienām vai aprīļa pirmajām dienām.
Pērn viens no galvenajiem lielo palu izraisītājiem bija straujais un lietainais pavasaris. Sākoties paliem, marta pēdējās desmit dienās Zemgalē un Latgalē nolija visa mēneša norma.