Sinoptiķu prognoze: otrdien nokrišņi vairs nebūs tik stipri kā pēdējā diennaktī

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Otrdienas rītā valsts austrumu pusē turpinās lietavas, bet Rietumlatvijā saglabājas sauss laiks, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.

Vairāk līst Vidzemē un Zemgales austrumos, savukārt Latgalē un Vidzemes austrumos lietus daudzviet mitējies.

Kopš lietavu sākuma līdz plkst.5 otrdienas rītā lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Latgalē - Daugavpilī, Dagdā, Rēzeknē un Rožupē tas sasniedzis 30-33 milimetrus.

Ziemeļu, ziemeļrietumu vējš brāzmās pūš ar ātrumu līdz 9-14 metriem sekundē, piekrastē - līdz 18 metriem sekundē.

Stiprākās vēja brāzmas pēdējā diennaktī bija 21,2 metri sekundē Daugavgrīvā. Novērojumu stacija Rīgas centrā, visticamāk, tehnisku problēmu dēļ ziņoja par vēja brāzmām līdz pat 28,5 metriem sekundē.

Otrdien Vidzemē, Latgalē un Sēlijā pārsvarā saglabāsies apmācies un lietains laiks, bet nokrišņi vairs nebūs tik stipri kā pēdējā diennaktī, prognozē sinoptiķi.

Kurzemē un Zemgales lielākajā daļā saglabāsies sauss laiks, diena būs visai saulaina.

Ziemeļu, ziemeļrietumu vējš valsts rietumu un centrālajā daļā brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 13-18 metriem sekundē.

Zem biezās mākoņu segas valsts austrumu pusē gaisa temperatūra nepārsniegs +6..+9 grādus, savukārt saulainajā Rietumlatvijā gaiss iesils līdz +13..+15 grādiem.

Rīga dienas pirmajā pusē vēl atradīsies uz robežas starp lietu austrumos un sausu laiku rietumos, vēlāk mākoņu kļūs mazāk un uzspīdēs saule. Ziemeļu, ziemeļrietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 18 metriem sekundē, gaisa temperatūra pakāpsies līdz +12..+13 grādiem.

Laikapstākļus nosaka ciklons ar centru Krievijā pie Baltkrievijas un Latvijas robežas. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 996 hektopaskāliem Latgales austrumos līdz 1008 hektopaskāliem Kurzemes rietumkrastā.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais