Apstiprināts, ka 2019. gads bijis siltākais mērījumu vēsturē; vidējā temperatūra + 8,2 grādi

 
©Kaspars Krafts/F64

Apkopojot visu informāciju par 2019.gadu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) secinājis, ka tā vidējā gaisa temperatūra sasniedza +8,2 grādus, par 1,8 grādiem pārspējot klimatisko standarta normu - 1981.-2010.gada vidējo temperatūru.

Salīdzinot ar klimatiskās references periodu - 1961.-1990.gadu, - aizvadītais gads Latvijā bija pat 2,5 grādus siltāks.

Sākotnējie dati liecināja, ka pagājušā gada vidējā gaisa temperatūra bija +8,1 grāds.

Iepriekšējais siltākais bija 2015.gads, kad temperatūra sasniedza +7,8 grādus. Dati par gada vidējo gaisa temperatūru Latvijā pieejami kopš 1924.gada.

Pēdējie septiņi gadi Latvijā bijuši siltāki par 1981.-2010.gada vidējo rādītāju. Pagājušās desmitgades - 2010.-2019.gada - vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +7,1 grādu, kas ir 0,7 grādu kāpums attiecībā pret normu un 1,4 grādu kāpums attiecībā pret references periodu.

Normu meteoroloģijā aprēķina atbilstoši Pasaules meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām. 1961.-1990.gadu izmantoto kā references periodu klimata pārmaiņu novērtēšanai. Pašreiz spēkā esošā norma ir 1981.-2010.gada vidējās parametru vērtības, bet no 2021.gada par normu sauks 1991.-2020.gada vidējos aritmētiskos lielumus.

Atbilstoši LVĢMC ziņojumam par klimata pārmaiņām šā gadsimta beigās vidējā gaisa temperatūra Latvijā gaidāma vēl par 1-3 grādiem augstāka nekā 2019.gadā. Arī turpmāk straujākā sasilšana gaidāma ziemā, savukārt vasarā prognozēta mērenāka temperatūras celšanās.

Pērnā gada jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 grādi bija siltākais novērojumu vēsturē, savukārt aprīlis un decembris bija trešie siltākie. Kopumā tika pārspēti 317 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 14 Latvijas siltuma rekordi.

2019.gada februāra vidū bija novērojumu vēsturē agrākie +13 grādi, savukārt oktobrī tika reģistrēti vēlākie +19 grādi - tik augstu termometra stabiņš 22.oktobrī pakāpās Daugavpilī. Lielākais karstums bija +33 grādi 13.jūnijā Rīgā, todien lidostā svelme sasniedza pat +34 grādus.

Pagājušā gadā bija arī vairāki vēsuma periodi, un pirmo reizi pēdējo 12 gadu laikā tika pārspēti trīs Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordi. 6.maija rītā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -5 grādiem, kas bija pirmais Latvijas aukstuma rekords kopš 2017.gada. Vēl divi valsts minimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 12. un 13. jūlijā.

2019.gada kopējais nokrišņu daudzums valstī bija nedaudz zem normas. Visvairāk lija un sniga Rūjienā, kur bija 754 milimetri nokrišņu, bet vismazāk Dobelē - 428 milimetri. Aprīlis ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu 2,9 milimetri kļuva par sausāko aprīli novērojumu vēsturē. Gada otrajā pusē mēneši lielākoties bija mitrāki par normu, un rudens bija vienīgā sezona ar nokrišņu daudzumu virs ilggadējā vidējā lieluma. Lietavu ietekmē novembra sākumā dažās upēs tika novērots pēdējo gadu augstākais ūdens līmenis.

Pagājušajā gadā bieži dārdēja pērkons, pirmais pērkona negaiss tika novērots jau 16.janvārī, bet pēdējais - 16.decembrī. Visspēcīgākais pērkona negaiss bija 11.jūnijā Kurzemē un 12.jūnijā Vidzemē, to pavadīja lielgraudu krusa un virpuļviesulis. Bet 6.jūlijā Balvu novadā virpuļviesulis nopostīja vairākas mājas.

Biezākā sniega sega novērojumu stacijās pērn bija 47 centimetri 4.februārī Alūksnē.

Jau ziņots, ka arī Eiropā kopumā 2019.gads bija vissiltākais, bet pasaulē - otrais siltākais novērojumu vēsturē, secinājis Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests.

 

Abonē